Piektdien, 11. septembrī, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, Rīgas iela 8, tiks atklāta izstāde "Radošais tandēms: Romans Suta (1896–1944) un Aleksandra Beļcova (1892–1981)". Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) veidotā izstāde sniegs iespēju vēlreiz pāršķirstīt divu ievērojamu Latvijas mākslinieku radošo un personīgo biogrāfiju lappuses.
Apjomīga ekspozīcija, ko LNMM / Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs no savas kolekcijas parāda Daugavpilī, ir veltīta divām spilgtām Latvijas mākslas vēstures personībām, klasiskā modernisma pārstāvjiem. Kā raksta izstādes kuratore, LNMM Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja Nataļja Jevsejeva, 20. gadsimta sākumā modernisma mākslinieku vidū ir zināmi daudzi ģimenes pāri – Sonja un Robērs Delonē, Mihails Larionovs un Nataļja Gončarova, Aleksandrs Rodčenko un Varvara Stepanova, Aleksandrs Vesņins un Ļubova Popova, Aleksejs Kručenihs un Olga Rozanova, Gustavs Klucis un Valentīna Kulagina, Aleksandrs Drēviņš un Nadežda Udaļcova ir spožu radošo tandēmu piemēri. Mākslas vēsturnieki izceļ šo faktu kā īpašu 20. gadsimta sākuma kultūras fenomenu. Latvijā tāds mākslinieku pāris bija Romans Suta (1896–1944) ar Aleksandru Beļcovu (1892–1981).
Katrā no minētajiem duetiem attiecības veidojās pēc atšķirīgiem scenārijiem, tomēr pārsvarā līdera loma piederēja tieši vīriešiem. Romans Suta bijis aktīvs gan kā mākslinieks, strādājot dažādās jomās – glezniecībā, grafikā, scenogrāfijā, lietišķajā mākslā un dizainā, gan kā teorētiķis, rakstot tekstus par modernisma mākslu. Aleksandra Beļcova – tieši otrādi – netiecās pēc publicitātes, tāpēc starpkaru laika mākslas kritiķu un skatītāju vidū varēja rasties maldīgs viedoklis, ka māksliniece atradās sava vīra ēnā, raksta Jevsejeva.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
