Kā "Delfi" informē organizatori, Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 izstāde "Par fotogrāfiskām būtnēm" ("On Photographic Beings") pēta neizdošanos kaut ko attēlā notvert pilnībā. Izstādes mākslinieki Īvī Johova (Evy Jokhova, UK/RU/EE), Ode de Korta (Ode de Kort, BE) un Toms Lavleiss (Tom Lovelace, UK) rosina paraudzīties uz fotogrāfiskām būtnēm kā daudzdimensionālām, sarežģītām un nereti arī daudznozīmīgām. Izstādes kurators ir lietuviešu mākslinieks un teorētiķis Pauļus Petraitis (Paulius Petraitis).
Kā raksta kurators, mākslinieki īpašu uzmanību velta objekta-attēla attiecību dažādajām šķautnēm. Uz šīm attiecībām tradicionāli pieņemts raudzīties kā uz saikni, kas sākas no objekta un noslēdzas attēlā, taču izstādē atklājas, ka tās ir sarežģītākas un āķīgākas, nekā šķiet pirmajā acu uzmetienā. Pastāv priekšstats, ka fotogrāfiskajiem attēliem piemīt tvēriens, ar ko tie "sagrābj" objektus. Rodas iespaids, ka kamera it kā sagūsta un notver, tādējādi sniedzot sastingušu ieskatu objektu esamībā, un šis ieskats savādā veidā spēj vienlaikus gan radīt pārsteidzošu atklāsmi par objektu, gan to definēt. Citiem vārdiem runājot, kamera notver ar varu, tā ir vienpusēja darbība, kurā objekts, tātad, uzskatāms par pasīvu un bezspēcīgu pretoties.
Visi trīs mākslinieki, kas piedalās izstādē, šo tradicionālo skatījumu apšauba. Britu mākslinieka Toma Lavleisa darbi mudina uz radošu dialogu starp attēliem un objektiem; tie iejaucas telpas ierastajā esamībā un to iztraucē. Beļģu māksliniece Ode de Korta šo dialogu papildina, rotaļīgi atklājot attēlošanai piemītošo sarežģītību. Viņa meklē veidus, kā sadarboties ar mākslas darbiem, tā uzrādot, ka uz objektu un tā radītāju var raudzīties kā uz sadarbības partneriem. Īvī Johova nāk no multikulturālas vides (Krievija, Igaunija un Lielbritānija) un ar (at)spoguļošanas idejas palīdzību iztirzā refleksijas, atdarināšanas un reproducēšanas aspektus fotogrāfijā. Šādu procesu apcerē viņa aicina palūkoties uz šo fotogrāfijai tik raksturīgo funkciju no negaidīta rakursa. Visi autori mērķtiecīgi apspēlē konkrēto izstādes norises vietu (Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zāli), problematizējot "fotogrāfisko tvērienu".
Ekspozīcijā iekļautos darbus var aprakstīt kā "fotogrāfiskus", tomēr tie pārkāpuši ierastās medija robežas. Tie tiecas dekonstruēt priekšstatu par to, kas ir vai kas varētu būt fotoizstāde, tā vietā rosinot paskatīties uz fotogrāfiskumu kā uz maināmu objektīvu un kā uz nosacītu jēdzienu, ko radījusi kultūra. Ar šādas pieejas starpniecību projekts ne vien pēta fotogrāfisko darbu potenciālu atklāt daudzslāņaino procesu, kā objekts tiek tulkots par attēlu, bet arī pārbauda iespēju robežas tam, ko ļauj paveikt fotogrāfija.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle (RFB) ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Biennāles tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā, tiecoties fiksēt un mākslas festivāla formātā piedāvāt kopīgi izprast pasaulē notiekošās pārmaiņas, kuras mums nepieciešams ne tikai redzēt, bet arī iztēloties, tulkojot mūsdienās tik sarežģīto un piesātināto vizuālo valodu jēgpilnās attiecībās − starp ikdienu, kameras objektīvu, vēstures materiālu, laikmetīgo mākslu, tehnoloģijām un nākotni.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2020 norisināsies no 29. maija līdz 8. novembrim Rīgā, Cēsīs un Daugavpilī.