Rīgā būs skatāma Harri Pelvirantas personālizstāde 'Vardarbības horeogrāfija'

"Vardarbības horeogrāfija" ir fotoprojekts, kas pievērš uzmanību vēsturiskām preses fotogrāfijām, kurās ir attēlota vardarbība, un vizuāli pārinterpretē tajās redzamo, kombinējot jaunus darbus ar atrastām un pielāgotām fotogrāfijām.

Pēdējos 20 gadus Pelviranta ir interesējies par fotogrāfijām, kurās redzama vardarbība, ik pa laikam šādus attēlus iegādājoties. Šo preses fotogrāfiju kolekciju veido jau 120 attēli. Tajās redzami tādi notikumi kā rasistiski uzbrukumi pagājušā gadsimta 50.gados, vēderā sašauts vīrietis lielveikala priekšā 70.gados, zēns, kuru piekāva policisti 40.gados un konflikts starp studentiem un policiju demonstrāciju laikā 60.gados, atzīmēja muzeja pārstāve.

Šī kolekcija ir aizsākums izstādei "Vardarbības horeogrāfija", vizuālā veidā parādot stāstījumu par to, kā melnbalto preses attēlu laikmetā galvenajos ziņu medijos tika attēlota faktiskā vardarbība. Lai gan Pelviranta kolekcija nav nedz visaptverošs, nedz zinātniski pamatots arhīvs, tajā tomēr ir novērojamas noteiktas iezīmes, kuras atkārtojas, skaidroja Muižniece.

"Pelviranta ir analizējis šīs fotogrāfijas, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā upuris tiek attēlots un kā viņa ķermenis reaģē uz spēka pielietojumu. Balstoties uz šo analīzi, autors ir izveidojis jaunus darbus. Tādējādi kolekcija darbojas gan kā atsauce, gan kā darba materiāls. Pelviranta uzglabā, griež, pārfotografē un no jauna interpretē fotoattēlus," uzsvēra muzeja pārstāve.

Mākslinieka daudzveidīgās pieejas mērķis ir vizualizēt faktisko vardarbības aktu attēlošanas praksi. Vēsturiskie preses fotoattēli sniedz liecības ne tikai par pagātni, bet tie var arī kalpot kā materiāls, lai izprastu vardarbības vizualizācijas veidus mūsdienās.

Pelviranta ir somu fotogrāfs un pētnieks. Viņa mākslinieciskā izpēte balstās ir jautājumiem, kas saistīti ar vardarbību un vīrišķību, un bieži savos darbos viņš šos divus motīvus apvieno. Daudzi viņa mākslas darbi var būt klasificēti kā dokumentāli, tomēr viņa darbs ir vērsts uz kritiskās metodes aktivizēšanu dokumentālajā diskursā, atzīmēja muzeja pārstāve.

Fotogrāfs ir ieguvis Mākslas zinātņu doktora grādu fotogrāfijā Ālto Universitātes Mākslas, dizaina un arhitektūras fakultātē Helsinkos, un maģistra grādu Plašsaziņas līdzekļu studijās no Turku Universitātes. Viņa darbi izstādīti solo un grupu izstādēs starptautiski. Daži no viņa līdzšinējiem sasniegumiem ietver "PhotoEspana Descubrimientos" apbalvojums 2007.gadā, "LeadAwards" balva Hamburgā 2010.gadā un 2020.gadā Somijas Kultūras fonds viņam piešķīra pilna laika darba dotāciju četriem gadiem - no šī gada līdz 2023.gadam.