Kā raksta galerijas pārstāvji, mākslinieces darbos plankumi, glezniecības un grafikas kombinētā autortehnikā, stāsta par cilvēka piederības iespējamām interpretācijām.
"Ar minimāliem izteiksmes līdzekļiem Sabīne Vekmane-Ābele risinājusi visai būtiskus, taču arī retoriskus jautājumus par to, vai cilvēks pēc savas būtības ir daļa no pasaules pirmatnējuma un to, vai visuma pastāvēšana būs mūžīga," raksta izstādes veidotāji.
"Nav viegli atrast konkrētas atbildes jautājumiem, kas skar fiziski vēl nepiedzīvotas tēmas, taču tas attiecīgi pieļauj konceptuāli māksliniecisku brīvību. Šajā gadījumā – Sabīnes Vekmanes Ābeles personiskā pieredzē balstītu hipotēzi par mulsumu, kas pārņem nonākot intelektuālās informācijas izplatījumā. Baltā un melnā visumā izkliedēti plankumi liekas atpazīstami un tuvi – kaut arī pirmo reizi ieraudzīti, tie nebiedē, bet asociatīvi mudina iedziļināties uztvertajā. Primāri uzrunā melnbalto, izpludināto laukumu estētika un strukturētā abstrakcija. Secīgi, prātu sāk pastiprinātāk nodarbināt katra attēlotā pieskāriena simboliskā nozīme," raksta galerijas pārstāvji.
Pati autore izstādi raksturo: "Šie darbi ir manas pārdomas par cilvēku neviennozīmīgo eksistenci. Tas ir mulsuma brīdis, apzinoties indivīda intelektuālo potenciālu un vienlaicīgo stulbumu. Mēs esam tikai sīki kosmosa putekļi."
Sabīne Vekmane-Ābele vada atvērto sietspiedes darbnīcu "Luste", strādā par lektori Latvijas Mākslas akadēmijā. Šī ir mākslinieces sestā personālizstāde. Izstādes kuratore ir Auguste Petre.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
