'Purvīša balvai 2021' nominēti Skuja Braden, Kaspars Groševs, Valdis Celms un Līga Spunde  (1)

Mākslinieču duets Skuja Braden nominēts par izstādi "Samsāra", īpaši izceļot ekspozīcijas centrālo daļu "Ilgas altāris", Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, kas bija skatāma no 2020. gada 14. marta līdz 27. septembrim. Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese to raksturo šādi: "Skuja Braden radošā darbība Latvijas mākslas scēnā iezīmējās kā spilgta, savrupa un neparasta parādība, kas īpaši pamanāma kļuvusi pašreiz, sabalsojoties ar pasaulē aktuālajiem feminisma kustības naratīviem un keramikas kā radošās domas izpausmes veida renesansi. Izstādē "Samsāra" ar barokālu vērienu un jaudu grupējās un sablīvējās gan groteski viepļi un laikabiedru portreti, gan makabriskās noskaņās vibrējoši galvaskausi un moralizējošu tikumu un netikumu parāde, gan prostitūtas, geišas, suņi un politiķi. Kultūrvēsturiskas references mijās ar feminisma un kritiskās domas manifestācijām, nekautrējoties no triviālām banalitātēm, kas brīžiem, šķiet, jau pārsniedz labas gaumes robežas."

Mākslinieks Kaspars Groševs nominēts par multimediālo instalāciju "Cita istaba" mākslas festivāla "Cēsis 2020" ietvaros, kas bija skatāma no 2020. gada 25. jūlija līdz 28. augustam. "Kaspara Groševa radītajā multimediālajā instalācijā "Cita istaba" daudzslāņainā griezumā atklājās mākslinieka daudzpusīgās radošās darbības dažādie aspekti, savā ziņā veidojot parafrāzi par Gesamtkunstwerk jeb totālā mākslas darba formātu laikmetīgās mākslas kontekstā. Glezniecība mijiedarbojās ar skaņu, ļaujot dažādiem analogajiem un digitālajiem skaņu radīšanas un atskaņošanas instrumentiem un aparātiem kļūt par neatņemamu instalācijas sastāvdaļu, par redīmeidiem, kuriem iedvesta jauna dzīvība. Piesātinātā un fragmentētā telpa kļūst par iegremdējošu vidi, kurā skatītājs var ļauties nepastarpinātam sajūtu piedzīvojumam. "Citu istabu" iespējams arī aplūkot dialogā ar feminisma kontekstā hrestomatisko Virdžīnijas Vulfas romānu "Sava istaba", pārjautājot maskulīnās pasaules uztveres stereotipus mūsdienu sabiedrībā," vērtē kuratore, mākslas zinātniece Solvita Krese.

Valdis Celms nominēts par kinētiskajām skulptūrām "Dzīvības ritmi" un "Pozitrons" otrās Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles izstādē "Viss reizē zied", kas bija skatāma no 2020. gada 20. augusta līdz 13. septembrim. Kuratore Elīna Sproģe šo nomināciju pamato šādi: "RIBOCA2 ietvaros realizētie Latvijas kinētiskās mākslas pioniera, mākslinieka Valda Celma darbi saviļņo ar savu laikmetīgumu un estētiski augstvērtīgajiem tehniskajiem risinājumiem. Divi konstruktīvisma garā veidotie objekti ideju un skiču formātā gulējuši kopš 70. gadiem un materializējušies tikai šogad. Kinētiskās lielformāta skulptūras "Dzīvības ritmi" un "Pozitrons" caur mehanizēto kustību rezonē ar dzīves un cilvēka mainīgajiem stāvokļiem un pasaules uzbūves principiem, tai paš laikā norādot uz Celma vizionāro pieeju mākslas (tolaik dizaina) objektu radīšanai jau 50 gadus tālā pagātnē. Caur šīm ornamentālajām konstrukcijām viņš savieno sīkāko elementārdaļiņu un kosmosa plašumus, ļaujot skatītājam emocionālā un pavisam fiziskā veidā sevi sajust kā daļu no lielāka veseluma."

Māksliniece Līga Spunde par darbu "Neviena svētība par ļaunu nenāks" festivāla "Survival Kit 11" ietvaros Tērbatas ielā 75, bijušajā Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkā, ko varēja skatīt no 2020. gada 4. septembra līdz 10. oktobrim. "Līgas Spundes darbs "Neviena svētība par ļaunu nenāks" ir stāsts par pašas autores attiecībām ar garīgām praksēm, kā arī izmanto atsauces uz amerikāņa Deivida Vetera situāciju – dzīvi, kuru viņam kombinēta imūndeficīta sindroma dēļ mediķu un vecāku lēmuma rezultātā nācās pavadīt iekštelpās. Mākslas darbs skar vairākus jebkurā sabiedrībā būtiskus jautājumus, kas saistīti ar medicīnas sistēmu, kas bieži ignorē pacientu emocionālās un psiholoģiskās vajadzības, ar pārlieku lielu tieksmi pasargājot sev tuvos cilvēkus, ignorējot viņu pašu vēlmes un vajadzības un ieslogojot tos savu gaidu egoistiskos "burbuļos", ar pievēršanos pseido garīgām un apšaubāmām praksēm kā vienīgajam iespējamajam glābiņam. Līga Spunde no izstādes uz izstādi pārliecinoši rāda fenomenālu spēju realizēt savas idejas materiālā, kas tādējādi arī kļūst par vēstījuma sastāvdaļu," skaidro Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 8 vizuālās mākslas notikumus, un to vidū bija:
• Aļņa Stakles izstāde "Ne zirgs, ne tīģeris" Latvijas Fotogrāfijas muzejā (27.08.–04.10.2020.);
• Ievas Iltneres izstāde "Diapozitīvu vakars" galerijā "Māksla XO" (03.09.–10.10.2020.);
• Ata Jākobsona izstāde "Klātbūtne" Bauskas muzejā (11.09.–06.10.2020.)
• Lindas Boļšakovas darbs "Semina futuri – iedīgļi nākotnes līdzāspastāvēšanai", kas tapis sadarbībā ar Alvi Misjunu, Annu Ķirsi, Daci Kļaviņu Tēlniecības kvadriennāles ietvaros Rīgas pilsētvidē (05.–31.10.2020.)

Laika posmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada decembra beigām Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule, mākslas zinātniece, izdevniecības "Neputns" galvenā redaktore Laima Slava, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis, filozofs Kārlis Vērpe, galerijas "Careva" dibinātāja un vadītāja Alise Careva. No 2019. gada 1. jūlija ekspertu komandā sākusi strādāt kuratore Elīna Sproģe (mākslas teorētiķa, kuratora Kaspara Vanaga vietā). Savukārt no 2020. gada 1. janvāra Purvīša balvas ekspertiem pievienojās kuratore, mākslas zinātniece, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese, kura nomainīja mākslas zinātnieci, kuratori Ievu Kalniņu.