Kā informē LLMC pārstāve Gundega Turnele, izstādes kodols ir septiņi stāsti par māksliniecēm Ritu Einbergu (1921–1979), Laimu Eglīti (1945), Maiju Eliasi (1924–1991), Mudīti Gaiševsku (1935), Rutu Kreicu (1946), Rasu Kalniņu-Grīnbergu (1936) un Olgu Neimani- Kateņevu (1908–2001). Savukārt, domājot par feminisma un dzimtes aspektiem mūsdienu kontekstā, izstādei jaundarbus veidojušas Annija Puolaka un Marta Trektere, Evita Goze, Rasa Jansone, Liliana Piskorska.
Izstādes veidotāji citē režisori un publicisti Mudīti Gaiševsku, kura 2019. gadā uzsāka rakstīt savu "Mudītes alfabētisko biogrāfiju". Tajā viņa apkopoja savas dzīves atšķirīgas epizodes, lai tās neizgaistu no viņas un arī citu atmiņas. Tās viņa aprakstīja, pēc katra alfabēta burta izvēloties vārdu, ar ko asociējas, kāds notikums, piemēram, "Ārprāts", "Burvīgi ir būt" un tā tālāk. Ievadā viņa raksta: "Patlaban, 83 gadu vecumā man kļuvusi kaprīza t.s. īsā atmiņa. Pazūd, atjaunojas, izgaist, uzaust, haotiski un bezmērķīgi pilda apziņu ar patvaļīgu spēku. Konstanta ir tikai iekšējā, katram savas identitātes izjūta, kas ikvienam ir unikāla, bet citam cita uztverama visai aptuveni un netieši [..]. Pārfrāzējot populāru teicienu par domāšanu, varu teikt: atminos, tātad esmu!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
