Foto: Ieskats izstādē 'Atceros, tātad esmu. Neuzrakstītie stāsti: mākslinieču arhīvi'

Kā informē LLMC pārstāve Gundega Turnele, izstādes kodols ir septiņi stāsti par māksliniecēm Ritu Einbergu (1921–1979), Laimu Eglīti (1945), Maiju Eliasi (1924–1991), Mudīti Gaiševsku (1935), Rutu Kreicu (1946), Rasu Kalniņu-Grīnbergu (1936) un Olgu Neimani- Kateņevu (1908–2001). Savukārt, domājot par feminisma un dzimtes aspektiem mūsdienu kontekstā, izstādei jaundarbus veidojušas Annija Puolaka un Marta Trektere, Evita Goze, Rasa Jansone, Liliana Piskorska.

Izstādes veidotāji citē režisori un publicisti Mudīti Gaiševsku, kura 2019. gadā uzsāka rakstīt savu "Mudītes alfabētisko biogrāfiju". Tajā viņa apkopoja savas dzīves atšķirīgas epizodes, lai tās neizgaistu no viņas un arī citu atmiņas. Tās viņa aprakstīja, pēc katra alfabēta burta izvēloties vārdu, ar ko asociējas, kāds notikums, piemēram, "Ārprāts", "Burvīgi ir būt" un tā tālāk. Ievadā viņa raksta: "Patlaban, 83 gadu vecumā man kļuvusi kaprīza t.s. īsā atmiņa. Pazūd, atjaunojas, izgaist, uzaust, haotiski un bezmērķīgi pilda apziņu ar patvaļīgu spēku. Konstanta ir tikai iekšējā, katram savas identitātes izjūta, kas ikvienam ir unikāla, bet citam cita uztverama visai aptuveni un netieši [..]. Pārfrāzējot populāru teicienu par domāšanu, varu teikt: atminos, tātad esmu!"

Mudītes Gaiševskas radošā biogrāfija ir viens no septiņiem stāstiem, ko atklāj šī izstāde, frāzei "Atminos, tātad esmu" kļūstot arī par tās ierāmējumu un savelkot kopā pieredzes, kas, pētot septiņu mākslinieču arhīvus, uzklausot viņu un laikabiedru balsis, veidojušās pēdējā pusotra gada laikā. Tie ir iedvesmojoši stāsti, kas ļauj labāk saprast mūsu neseno vēsturi un paverot tās atšķirīgās tulkojuma iespējas paplašina arī to, ko mēs saucam par savu mākslas kanonu.

Izstādes kuratore: Andra Silapētere (LLMC). Projekta pētnieku komanda – Evita Goze, Rasa Jansone, Toms Ķencis, Ieva Laube, Ieva Melgalve, Justīne Savicka, Paula Stuiņa, Terēza Šulca, Iliāna Veinberga.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, starptautisku un nacionāla mēroga mākslas notikumu kurators un producents, ir lielākā Latvijas laikmetīgās mākslas institūcija. Kopš 1993. gada tas pēta un veido laikmetīgās mākslas procesus Latvijā un starptautiski, lai provocētu kritisku refleksiju par mūsdienu sabiedrības jautājumiem. Starp LLMC pazīšanās zīmēm ir vērienīgākais ikgadējais laikmetīgās mākslas notikums Latvijā – festivāls "Survival Kit", laikmetīgās mākslas izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Hardija Lediņa gads un Latvijas pārstāvniecība tādos starptautiskos notikumos kā Kochi-Muziris biennāle, Venēcijas mākslas biennāle, Sanpaulu biennāle, "Manifesta", Raumas laikmetīgās mākslas biennāle u.c. LLMC uztur vienīgo Latvijas laikmetīgās mākslas arhīvu.