Iestiklojums kā aizsargslānis tiek izvēlēts, kad nav iespējams citādi nodrošināt mākslas darba virsmas saglabāšanu. Mēdz iestiklot ne tikai grafikas, bet arī glezniecības darbus.
Parasti gleznas aizsargā lakas slānis, taču ir gadījumi, kad to nav iespējams uzklāt, jo tas sabojātu pašu darbu. Tāds LNMM pastāvīgajā ekspozīcijā ir Voldemāra Zeltiņa darbs "Pāvila Gruznas portrets" (1909), kur mākslinieks ir lietojis jauktu tehniku – uz kartona pamatnes pasteļa zīmējums mijas ar izteikti bieziem eļļas krāsas triepieniem. Pastelis ir ļoti jūtīga un trausla tehnika, ko jebkurā gadījumā iestiklo. Tāpēc arī šajā gadījumā darbs ir iestiklots.
Savukārt Zeltiņa gleznai "Ainava" (ap 1906–1909) ir cits iestiklojuma iemesls – mākslinieks atstājis neapgleznota audekla laukumus, turklāt audekls nav ticis gruntēts. Darbu nav iespējams pasargāt, uzklājot lakas slāni, tāpēc to iestiklo, lai pasargātu.
Muzejā mākslas darbiem tiek izmantots speciāls, tā dēvētais "muzeja stikls", kam piemīt UV starojuma aizturošas īpašības. Tas labāk pasargā mākslas darbu no gaismas ietekmes nekā parastais stikls. Šāds stikls arī mazāk veido gaismas atspīdumus, un apmeklētājam ir vieglāk apskatīt mākslas darbu.
Projekts "Mākslas restaurācija muzejā" tapis pateicoties advokātu biroja Ellex Kļaviņš atbalstam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
