"Piemirstais Jēkabs Strazdiņš ir pastīvi monolīts tēls – izcils zīmētājs, nerealizējies monumentālists, kas zemnieku, it īpaši jaunsaimnieku, pārmērīgi smago darbu atveidoja pirmsindustriālā vidē, viens no ražīgākajiem mākslas vērtētājiem gan 30. gados, gan Vācijas okupētajā Latvijā, iecienīts pasniedzējs Rīgas 1. ģimnāzijā, vēlāk LVU Filoloģijas fakultātē un Mākslas akadēmijā, Piebalgas mākslas muzeja izveidotājs, nozīmīgas, droši vien lielākās pēckara mākslas kolekcijas īpašnieks," par Strazdiņu stāsta grāmatas autors mākslas vēsturnieks Jānis Kalnačs.
Savukārt mākslas vēsturnieks Jānis Siliņš piebaldzēnu Jēkabu Strazdiņu nevis Kārli Padegu atzina par "spēcīgāko un savdabīgāko māksliniecisko personību" nedaudzo Latvijas 1930. gadu dumpinieku vidū.