Noskaties! 'Purvīša balva 2021' – 21 jautājums Līgai Spundei

"Mākslas darbs skar vairākus jebkurā sabiedrībā būtiskus jautājumus, kas saistīti ar medicīnas sistēmu, kas bieži ignorē pacientu emocionālās un psiholoģiskās vajadzības, ar pārlieku lielu tieksmi pasargājot sev tuvos cilvēkus, ignorējot viņu pašu vēlmes un vajadzības un ieslogot tos savu gaidu egoistiskos "burbuļos", un ar pievēršanos pseidogarīgām un apšaubāmām praksēm kā vienīgajam iespējamajam glābiņam. Līga Spunde no izstādes uz izstādi pārliecinoši rāda fenomenālu spēju realizēt savas idejas materiālā, kas tādējādi arī kļūst par vēstījuma sastāvdaļu," nomināciju pamato LNMM izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.

Līga Spunde veido multimediālas instalācijas, radot fotogrāfijas, video, digitālus zīmējumumus, animācijas un telpiskus objektus. Viņa ir ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Māksliniece atzīst, ka primāri mediju, kurā realizēt savas ieceres, izvēlas pakārtot idejai, taču nereti arī eksperimentē ar dažādiem materiāliem. "Veiksmīgi savienojot mediju ar ideju, var dubultot vēstījuma jaudu," viņa uzsver. "Bet ir arī dažādi materiāli, kurus man vienkārši gribas izmēģināt un apskatīties, kā tas strādā."

Mākslinieces darbi nereti ir kā reakcija uz notikumiem apkārtējā pasaulē, jo viņai šķiet svarīgi runāt par to, kas ir atstājis spēcīgu emocionālu iespaidu. Darbu "Neviena svētība par ļaunu nenāks" iedvesmojis Deivida Vetera dzīvesstāsts – 1970. gados Amerikā dzimušais zēns sirga ar kombinēta imūndeficīta sindromu un visus divpadsmit savas dzīves gadus pavadīja sterilā plastikāta burbulī. Tas pasargāja viņu no vīrusiem, tomēr reizē arī ierobežoja viņa saskarsmi ar apkārtējo pasauli. Domājot par festivāla "Survival Kit" tēmu "Būt drošībā ir bīstami", Spunde atcerējusies bērnībā redzēto filmu par Veteru. "Mani visdrīzāk piesaistīja tas, ka dzīve reizēm var būt vēl daudz jocīgāka nekā fikcija un ka ir ļoti grūti noticēt tam, ko tu redzi, kaut arī tie ir fakti," viņa skaidro.

Māksliniece atzīst, ka nominācija "Purvīša balvai" devusi miera sajūtu un apziņu, ka viņa iet pareizā virzienā. Runājot par ekspertu komandas darbu, viņa komentē: "Novērtēju laiku, kas ir ieguldīts, apskatot darbus, un, protams, ceru, ka ir iespēja apskatīt pēc iespējas vairāk un dažādākus mākslas darbus. Man šķiet ļoti cienījama ekspertu spēja pamanīt smalkas nianses un atpazīt vērtīgas detaļas darbos."

"Purvīša balva" ir augstākais apbalvojums Latvijas mākslā. Tā tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm, kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām un kurš ieguvis ekspertu un īpaši izveidotas žūrijas augstāko vērtējumu. Pirmā "Purvīša balva" tika pasniegta 2009. gadā.