Vārdi "To varēja gleznot tikai neprātīgais" atrodami gleznas augšējā kreisajā stūrī – tie rakstīti ar zīmuli un ir knapi saskatāmi. Teksts, kas tika atklāts jau 20. gadsimta sākumā, ilgus gadus ir raisījis nopietnas debates mākslas pasaulē, strīdoties – vai tekstu ir rakstījis pats Munks, vai tomēr to ir uzšņāpis kāds vandālis.
Norvēģijas Nacionālais muzejs, pateicoties jaunajām tehnoloģijām, ir veicis atkārtotus testus un izanalizējis uz gleznas rakstīto tekstu, salīdzinot to ar Munka rokrakstu vēstulēs un dienasgrāmatās. Secināts, ka zīmīgos vārdus uz gleznas ir rakstījis Munks pats.
"Nav šaubu, ka tas ir paša Munka rakstīts," medijiem sacīja muzeja kuratore Maija Brita Gulenga.
Visticamāk uzraksts tapis 1895. gadā, kad mākslinieks pirmo reizi šo darbu parādīja plašākai publikai.
"Vēstījumu var lasīt divējādi – tas norāda uz ievainojamību un arī uz to, ka Munks bija mākslinieks, kurš mēdza provocēt," saka muzeja pārstāve.
Kā zināms, Munks radīja četras "Kliedziena" versijas – divas gleznas un divus darbus ar pasteļiem, kā arī litogrāfiju, no kuras tika izgatavotas vairākas kopijas.
Kad gleznas pirmā versija tika parādīta plašākai publikai, tā izpelnījās kritiku, turklāt sabiedrībā jau tika runāts par gleznotāja garīgās veselības problēmām.
Visai ticams, ka mākslinieku bija sāpinājusi publikas reakcija un uzraksts uz gleznas tapis uzreiz pēc pirmās izstādes.
Edvards Munks (1863–1944) ir pasaulē slavens norvēģu gleznotājs un grafiķis, viens no ekspresionisma aizsācējiem. "Kliedziens" ir Munka slavenākais darbs. Atgādinām, ka šogad, labvēlīgu epidemioloģisko apstākļu gadījumā, Oslo plānots atvērt jauno Munka muzeja ēku, kas atradīsies līdzās jaunajai Oslo operai un tajā būs aplūkojama vērienīga gleznotāja dzīvei un mākslai veltīta ekspozīcija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
