"Solveigas Vasiļjevas darbā atkārtojošies elementi virknējas ideālas formulas meklējumos un saplūst kopā, veidojot ko vairāk par atsevišķu sastāvdaļu summu. Tieši tāpēc skulptūra rezonē ar apkārtni un skatītāju krietni spēcīgāk – atkarībā no vietas, laika un telpas tā atklāj ikreiz jaunu universālu asociāciju virknējumu, kas arī nepārtraukti mainās," raksta Baranovskis.
Darbam dotais nosaukums "Ko tu man gribēji pateikt? Neko" neuzspiež konkretizāciju par pareizu vai nepareizu objekta uztveri. Tas drīzāk norāda uz autores pārliecību, ka lielākā daļa pastāvošo lietu ir ierastajiem jutekļiem neapjaušama. Balstoties standarta uztveres modeļos, mēs bieži vien nespējam saprast to, kas patiesi slēpjas lietu dabā. Šī neizprotamā būtība arī kļūst pat mākslinieciskās izpētes objektu.