LNMM izstādi par simbolismu divās nedēļās apskatījuši vairāk nekā 4000 apmeklētāji

Atkal slēdzot muzeja durvis apmeklētājiem uz nezināmu laiku, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) pateicas par atbildīgo institūciju un apmeklētāju uzticību, kas padarīja šādu pilotprojektu par iespējamu. 14 dienu intensīvā darbā LNMM pārliecinājās par sabiedrības nemainīgi augsto interesi un gatavību apmeklēt muzejus. Muzeja klātienes apmeklējumam ir neaizstājama nozīme sabiedrības garīgā līdzsvara uzturēšanā. Nepastarpināta saskarsme ar auditoriju sniedz profesionālo gandarījumu un motivē arī pašus muzeja darbiniekus.

Pēc iepriekš izstrādātām vadlīnijām tika pārbaudīta epidemioloģiski droša muzeja atvēršana apmeklētājiem un darbiniekiem. Pilotprojekta rezultātā LNMM ir guvis pārliecību par to, ka muzejs var nodrošināt vienmērīgu apmeklētāju plūsmu un citus epidemioloģiskās piesardzības pasākumus un ka realizēto scenāriju var pielāgot citu Latvijas muzeju un izstāžu vietu darbībai pandēmijas apstākļos.

Pilotprojekta izdošanās bija iespējama ne tikai pateicoties ieviestajiem muzeja apmeklējuma noteikumiem, bet arī izstādes skatītāju atbildīgajai rīcībai un savstarpējai cieņai, kas ļāva nodrošināt mierīgu un patīkamu muzeja apmeklējuma pieredzi, sniegt jaunus vai gluži pretēji – sen pietrūkušus iespaidus.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce: “Jau muzeja būtībā ir iekodēta saglabāšanas un saudzēšanas funkcija. Šai brīdī mēs šo attieksmi vistiešākajā veidā pārnesam arī uz apmeklētājiem. Mēs vēlamies, lai skatītājs justos labi, gaidīts un pasargāts mūsu muzejos. Oriģinālais mākslas darbs ir tā vērtība, kas nepastarpināti uzrunā mūs ar savu domas spēku, izjūtu un emociju visplašāko spektru.”

Atbilstoši pilotprojekta epidemioloģiskās drošības vadlīnijām muzejs bija pieejams tikai individuāliem apmeklētājiem vai vienas mājsaimniecības locekļiem. Tika noteikts maksimālais skatītāju skaits, kas vienlaicīgi varēja atrasties izstāžu zālē, kā arī apmeklējums bija iespējams tikai ar iepriekšēju reģistrāciju. Muzejā pastāvīgi tika nodrošināta vienmērīga apmeklētāju plūsma. Apmeklētāji un darbinieki tika aicināti ievērot 2 m distanci. Tika veikta regulāra telpu un virsmu tīrīšana un dezinfekcija. Pēc vērienīgās rekonstrukcijas un restaurācijas ēkā darbojas mūsdienīga klimata un ventilācijas regulējošā sistēma, kas veic nepārtrauktu gaisa kvalitātes monitoringu. Muzeja darbinieki tika nodrošināti ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, turklāt reizi nedēļā muzeja darbiniekiem tika veikts Covid-19 tests. Ikvienam brīvi bija pieejami spirtu saturoši roku dezinfekcijas līdzekļi, muzeja labierīcībās – viss nepieciešamais roku higiēnai. Plānojot muzeja apmeklējumu, interesentiem bija pieejama informācija muzeja mājaslapā, tai skaitā atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, savukārt ēkā bija izvietotas pamanāmas norādes un audio paziņojumi par droša apmeklējuma nosacījumiem.

Pilotprojekta laikā LNMM vēra durvis starptautiski novērtētajai izstādei “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”. Tā 2018. gadā tika eksponēta prestižajā Orsē muzejā Parīzē, pēc tam Tallinā Kumu mākslas muzejā un Viļņā Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja Nacionālajā mākslas galerijā. Dati no sadarbības muzejiem ļauj secināt, ka tā kopskaitā apmeklēta gandrīz 300 000 reižu. Rīgā kā pēdējā noslēdzošajā eksponēšanas vietā izstāde tika atvērta 2020. gada 19. novembrī. Tomēr jau 21. decembrī nolūkā ierobežot Covid-19 izplatību muzeja publiskā darbība tika pārtraukta, tādējādi ievērojami ietekmējot izstādes pieejamību sabiedrībai – šajā periodā sasniedzot 4017 atzīmi, savukārt pateicoties iespējai atvērt muzeju testa režīmā, gan ļoti ierobežotā laika periodā, kopējais izstādes apmeklējums 8057 Rīgā papildinājās ar 4040 pilotprojekta dalībniekiem.

Jau pirmajās dienās Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedzīvoja lielu sabiedrības atsaucību – bija vērojama pastiprināta mediju interese, saņemti neskaitāmi komentāri un laba vēlējumi sociālo mediju platformās, telefonzvanos un e-pasta vēstulēs. Ievērojamā interesentu skaita dēļ tiešsaistes reģistrācija tika slēgta jau 22. aprīlī, atlikušie laiki piemēroti telefoniski līdz 26. aprīļa pēcpusdienai. Lai gan izstāde bija atvērta katru dienu bez brīvdienām un ar pagarinātu darba laiku – no plkst. 10.00 līdz 20.00, apmeklētāju plūsmas ierobežojumu dēļ muzejs diemžēl nevarēja uzņemt pilnīgi visus interesentus.

Lai izvērtētu pilotprojekta rezultātus un pilnveidotu droša muzeju apmeklējuma nosacījumus, LNMM veica izstādes apmeklētāju aptauju, savukārt projektā iesaistītie darbinieki ir izteikuši personīgos darba procesa secinājumus. Aptaujā ir saņemti vērtīgi ieteikumi reģistrācijas un biļešu iegādes sistēmas attīstīšanai, kā arī apmeklētāju plūsmas organizēšanai. LNMM iepazīstinās Kultūras ministriju ar pilotprojekta rezultātiem un apkopotajiem ieteikumiem drošības protokola papildināšanai. Tomēr vairāk nekā 650 respondentu atbildes iezīmē pārsvarā pozitīvu attieksmi pret īstenoto pilotprojektu – kopumā muzeja apmeklētāji jutušies droši, atzinīgi vērtē personāla darbu, norāda vēlmi apmeklēt muzeju vēlreiz un ieteiktu to apmeklēt citiem, ja arī turpmāk tiktu noteikti līdzīgi drošības pasākumi.

Pilotprojekta izstrāde un īstenošana notika ciešā LNMM sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Veselības ministriju (VM) un Slimību un profilakses kontroles centru (SPKC). Realizētā pilotprojekta scenārijs nodots arī izvērtēšanai Latvijas muzeju biedrībai – lielākajai nevalstiskajai organizācijai, kura apvieno vairāk nekā 115 Latvijas muzejus kā institucionālos biedrus.

Saskaņā ar valdības noteiktajiem drošības pasākumiem Covid-19 izplatības mazināšanai, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja struktūrvienības paliek slēgtas, turpinot piedāvāt plašu klāstu ar aktivitātēm tiešsaistē, tai skaitā interesentiem ir iespēja noskatīties gan apjomīgā projekta Rīgā noslēdzošās ekspozīcijas stāstus un lekcijas muzeja youtube.com kanālā, gan klausīties audio stāstus platformā soundcloud.com.

6. maijā plkst. 21.05 "LTV1" gaidāma pirmizrāde dokumentālajai filmai “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”. Filmas režisore Linda Veinberga norāda: “Ikviens, kuram nebūs iespēja apskatīt izstādi klātienē, varēs to izdarīt ar televīzijas starpniecību. Un vienlaikus tiem, kuri izstādi jau redzējuši, būs iespēja no ekspertu stāstītā uzzināt daudz jauna. Kamera reizēm ļauj mākslas darbos ieraudzīt tādas nianses, kādas nav iespējams redzēt ar neapbruņotu aci. Filmā būs ļoti daudz skaistuma.”