Rīgas Mazākajā galerijā būs skatāma Brežes un Freiberga izstāde

Neizskaidrojami, bet fakts. Dažiem šādi formulēts teikums nenozīmē pilnīgi neko. Dažiem tā ir maznozīmīga, neko neizsakoša frāze, kuru secinājuma veidā izmest jebkāda konteksta sarunā. Taču daļai cilvēku tas vistiešākajā veidā asociējas ar Krievijas televīzijas TNT radīto pseidodokumentālo raidījumu "Необъяснимо, но факт", kurā trīs sezonu garumā, laikā no 2005. līdz 2008. gadam tika risināta citplanētiešu, vilkaču, vampīru un politisko sazvērestības teoriju problemātika. Raidījuma satura pievilcība un ietekme izrādījusies tik liela, ka veicinājusi vairāku līdzīga formāta televīzijas kanālu rašanos. Neticami stāsti par tuvākajā laikā sagaidāmo pasaules galu un ASV slepeni iepirktajām zemes platībām Krievijas teritorijā ir tikai daļa no brīnumiem, kuriem ik dienas iespējams izsekot ar TV ekrāna starpniecību. Kā absolūtā realitāte tiek pasniegtas lietas un notikumi, kam ikdienas kontekstā ar veselo saprātu nebūtu it nekādas saistības. Lai arī cik aizraujoši būtu sekot līdzi šiem sižetiem, kritiskā domāšana liek par to pasmieties, saldsērīgi pasmaidīt līdz ar apjausmu par to, ka šī ir kārtējā truluma propagandas metode. Nav pat jēgas uzdot jautājumu – kāpēc tas kādam būtu vajadzīgs?

Atraujoties no tiešā šādu raidījumu satura un uz mirkli aizmirstot par citplanētiešu eksistenci, “Neizskaidrojami, bet fakts” liek palūkoties uz sociālām konstrukcijām, kas īstenojas 21. gadsimtā. Ne jau koncentrējoties uz globāla mēroga politiskajām struktūrām, bet drīzāk pievēršoties sevis paša un lokālās vides kultūras attīstības analīzei, rodas izpratne par to, cik gan daudzas situācijas un lietas mums visapkārt tiek uztvertas kā pašsaprotamas. Tā vienkārši, bez nekādas jēgpilnākas iedziļināšanās.