Noskaties! 'Purvīša balva 2021' – 21 jautājums Rasai un Raitim Šmitiem  (2)

Dr. art. Andris Teikmanis ekspertu izvēli pamatoja, iezīmējot būtiskas darba kvalitātes: "Pirmkārt, tas ir mākslinieciskais pētījums. Respektīvi, mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi ir izmantoti nevis jebkāda veida refleksijai, bet jaunu zināšanu radīšanai. Tā objekts ir Šveices Alpu skujkoku meži, kuri šobrīd cieš no sausuma, un tajos radītā "dzīvā observatorija". Otrkārt, pateicoties virtuālajam tehnoloģijām, tas ir reizē globāls un reizē lokāls, tas vienlaikus pievēršas pētnieciskai un politiskai ekoloģijai, tas liek mums pārvērtēt mūsu attieksmi pret mūsu planētu un piedalās diskusijā par zemes (Gajas) dekolonizāciju. Treškārt, tas gluži vienkārši ir labākais zināmais virtuālo tehnoloģiju radītais mūsdienu ainavas mākslas piemērs."

Rasa Šmite ir ieguvusi doktora grādu socioloģijā Rīgas Stradiņa universitātē, savukārt Raitis Šmits ieguvis doktora grādu mākslas zinātnē Latvijas Mākslas akadēmijā. Abi kopš 90. gadiem darbojas jauno mediju mākslā, savos darbos apvienojot mākslu, zinātni un jaunākās tehnoloģijas. 2000. gadā Šmiti nodibinājuši RIXC jauno mediju kultūras centru, kuru turpina vadīt.

Pašlaik mākslā Šmiti pievērušies tēmai - cilvēka attiecības ar dabu. "Latvietim daba ir ļoti tuva un arī mums tāpat, kaut arī mēs šķietami strādājam ar tehniskām lietām," stāsta Raitis Šmits. Darbs pie "Atmosfēriskā meža" sācies pēc uzaicinājuma piedalīties pētījumu projektā par Finvaldes mežu Šveicē, kas ilgstoši cieš no sausuma. Nejauša tikšanās mežā ar zinātnieci, kura pēta koku emisijas, radījusi Rasai Šmitei ideju pievērsties šai tēmai. "Mani interesē signāli starp mežu un to, kas mums apkārt notiek. Izrādās, ka tas viss ir tik tuvu, - smarža, ko mēs mežā sajūtam, ceļas augšā un veido mākoņus, veselu vietējo klimatu," viņa skaidro.

Redzot gatavo darbu, zinātnieki novērtējuši mākslinieku spēju gan atainot meža ekosistēmu, izmantojot lāzera skenera tehnoloģijas, gan iztēloties un vizualizēt procesus, kas tajā notiek, un no veiktajiem ierakstiem radīt unikālu skaņu. Raitis Šmits stāsta, ka darbs tapis, "iedvesmojoties no Bruno Latūra (Bruno Latour) idejām par to, ka mums vajadzētu atgriezties atpakaļ uz zemes, tēlaini runājot, iejusties, izprast un sajust sevi apkārtējā vidē".

Šmiti atzīst, ka novērtē nomināciju Purvīša balvai, jo tā dos iespēju darbu parādīt plašākai auditorijai. "Viss kopā sintezējās šajā darbā, - augstās tehnoloģijas, daudzas prasmes, kas šeit, Latvijā, ir augstā līmenī, piemēram, programmēšana, un mūsu interese par dabu un ekoloģiju. Man liekas, tas šinī darbā visvairāk priecē, un tādēļ esam priecīgi par šo nomināciju," rezumē Rasa Šmite.

"Purvīša balva" ir augstākais apbalvojums Latvijas mākslā. Tā tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm, kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām un kurš ieguvis ekspertu un īpaši izveidotas žūrijas augstāko vērtējumu. Pirmā "Purvīša balva" tika pasniegta 2009. gadā.