Šodien, 11. jūnijā, sākas trešais Rīgas performances festivāls "Starptelpa", kas notiks līdz 13. jūnijam. Festivālu rīko Latvijas performances mākslas centrs, šogad tā tēma ir "Rituāls un mīts". Jau tradicionāli festivāls piedāvās izvērstu un daudzveidīgu programmu, fokusējoties gan uz dzīvo performanci, gan performances hibrīdajām formām. Katru gadu festivālā dalību piesaka vairāk nekā 70 ārvalstu un vietējie mākslinieki. Šogad festivāls noritēs tiešsaistē.
Festivālam līdzi sekot ikviens interesents varēs Latvijas Performances mākslas centra "Facebook" profilā; turpat būs pieejama arī festivāla dienaskārtība.
Festivāla svinīgā atklāšana notiks 11. jūnijā plkst. 17:00 Latvijas Performances mākslas centra "Facebook" platformā, bet jau plkst. 17:10 skatītājiem būs iespēja vērot mākslinieku Annas Maskavas, Andra Indāna, Dāvja Valbaka un Arvja Kandiševa performances “Ouroboros elpa” tiešraidi no RISEBA H2O6 kvartāla.
“Mūsdienās ir pieņemts, ka laiks ir lineārs – taisna, nepārtraukta līnija, pa kuru rit dzīve. Tomēr, jāmin, ka šāda laika izpratne ir visai nesena, senajām tautām bija pavisam cita laika un telpas uztvere. Cikliskā laika izpratne ir klātesoša vairāku tautu rituālajās praksēs, mītos un simbolos, piemēram, Ouroboros čūska, kas ēd savu asti Ēģiptiešu mitoloģijā un vēlāk alķīmiķu simbolikā, kā arī Jormungandas čūska Skandināvu mitoloģijā,” stāsta māksliniece Anna Maskava, “Seno baltu pasaules uzskatā cikliskā laika priekšstats spilgti vērojams sutartinēs, tradicionālajos lietuviešu polifoniskajos dziedājumos, kuri tiek izpildīti, sievām ejot pa apli un dziedot arhaiskus spēka vārdus. Sintizējot rituālo dziedāšanu un polisemantiskus simbolus, performancē “Ouroboros elpa” mēs atsauksimies uz rituālajām praksēm, kuras cieši savītas ar cikliskā laika priekšstatu.”
2018. gadā Rīgā notika pirmais festivāls, toreiz mākslinieki no 17 valstīm pētīja robežstāvokļa situācijas - ne velti festivāla nosaukums ir “Starptelpa”. Pirmā festivāla ietvaros ikvienam interesentam bija iespēja paplašināt savu redzesloku meistarklasēs, skatīties performances, piedalīties tajās, kā arī apmeklēt performances mākslai veltītas izglītojošas lekcijas. Mākslinieces Andas Lāces darbs “Daudz laimes!” tika nominēts Purvīša balvai.
Otrais festivāls notika 2019. gadā, tajā piedalījās mākslinieki no 20 valstīm un pētīja kontroles fenomenu. Festivāls piedāvāja bagātīgu programmu – gan izstādes, meistarklases un performances, gan izrādes un diskusijas. Festivāla laikā pirmizrādi piedzīvoja “Intervija ar Fransisu Bēkonu” (idejas un scenogrāfijas autore – Laura Dišlere, režija – Madara Dišlere, horeogrāfija – Liene Grava, butō horeogrāfija – Simona Orinska, mūzikas autors – Mārcis Auziņš), kā arī norisinājās pasaules slavu ieguvušās Morīnas Flemingas (ASV) izrāde “B Madonna”. Festivāla ietvaros notika arī vairākas izstādes.
Pērnajā gadā festivāls nenotika globālās pandēmijas dēļ, savukārt šogad – pielāgojoties situācijai – organizatori festivālu īstenos tiešsaistes formātā, straumējot festivāla saturu Latvijas Performances mākslas centra "Facebook" profilā. Šī gada festivāla tēma – “Rituāls un mīts”.
Festivālā piedalīsies mākslinieki no 18 valstīm – Dānijas, Krievijas, Vācijas, Polijas, Korejas, Spānijas, Somijas, Zviedrijas, Francijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lielbritānijas, ASV, Nīderlandes, Japānas, Brazīlijas, Izraēlas un, protams, Latvijas. Latviju pārstāvēs tādi performances mākslinieki kā Dāvis Valbaks, Beatrise Anda Ozoliņa, Undīne Trapenciere, Dārta Drava, Justīne Vaivode, Anna Maskava, Laura Šterna, Laura Feldberga, Jeļena Glazova, Arvis Kantiševs un Andris Indāns. Festivālā paredzētas arī diskusijas ar ārvalstu partneriem; viena no tām - par pedagoģiskajiem izaicinājumiem performances mākslā.
“Kolektīvie mīti, simboli un rituāli ir veidojuši mūs kā cilvēci, ir neiespējami pat iedomāties, kādi mēs būtu bez tiem,” stāsta Latvijas Performances mākslas centra direktore Laine Kristberga, “Šī joma jau ilgstoši ir sociālo zinātņu, it īpaši sociālantropoloģijas, uzmanības lokā, taču tā sniedz bagātīgu materiālu arī starpdisciplinārajai izpētei. Mēs pat nepamanām, ka, piemēram, rituāli, ir ne tikai mūsu senču, bet arī mūsu pašu ikdienas daļa. Daudzi no mums pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši pandēmijas radīto ikdienas rituālu maiņu, gūstot iespēju pārliecināties, cik ļoti ievainojami varam būt, kad sabrūk ierastība. Festivāla laikā mēs iesim dziļi iekšup šajā teritorijā un aicinām arī jūs kļūt par mūsu ceļabiedriem.”
“Rituālā, tāpat kā performancē, vienlaicīgi mijiedarbojas ķermenis, laiks, telpa, kā arī pats iesaistītais cilvēks ir klātesošs kā reāla, autentiska būtne. Ne velti performances mākslas klasiķi – Jozefs Boiss, Marina Abramoviča un Hermanis Ničs savā radošajā praksē atsaucas arī uz dažādu tautu mītiem un rituālajām praksēm. Performances māksla un rituāls savstarpēji ir ļoti saistīti, jo viss norisinās pa īstam, tiek veiktas autentiskas darbības, lai pieredzētu konkrēto mirkli un sasniegtu reālu rezultātu,” uzsver viena no festivāla dalībniecēm, māksliniece Anna Maskava (Latvija).
“Man mīts nozīmē ilgošanos pēc Mūžīgā, savukārt rituāls ir iespēja šo mītu atjaunot,” stāsta māksliniece Saeborg (Japāna), ”Šobrīd, kad visi atrodamies Covid 19 radīto juku vidū, mums visiem ir nepieciešama mītu palīdzība, lai atjaunotu mīlestību, cerību un iespēju atdzimt.”
Festivālu organizē Latvijas Performances mākslas centrs. Centrs dibināts 2018. gadā, tā mērķi ir aktualizēt performances mākslu Latvijā, organizējot mākslas, izglītības un kultūras pasākumus, kā arī veidojot zinātniski pētniecisko bāzi un arhīvu. Centrs sadarbojas ar ārvalstu māksliniekiem un mācībspēkiem, kā arī vietējiem partneriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
