Galerijā 'Istaba' būs Arvīda Priedītes izstāde 'Skelets skapī'

Kā "Delfi" informē galerijas pārstāvji, izstādē mākslinieks plašākai publikai atklāj savus glezniecības darbus, kas tapuši pēdējos gados paša priekam un prāta izklaidēm. Pats Priedīte savus darbus dēvē par bildītēm, ne gleznām, piezīmējot, ka tas viss esot tikai kā joks. Joks, kura tapšanā jāiegulda darbs. "Pirmajam jokam" ierosmi mākslinieks guva uz kāda izjaukta skapja durvju otras puses atrodot zīmējumus, ko pirms 100 gadiem uz tā atstājis skapja darinātājs. Tādējādi vairāki no darbiem gleznoti uz skapja detaļām.

"Ornitologi šādos gadījumos mēdz līdzīgi līksmot par jaunas un neredzētas putnu sugas parādīšanos mūsu platuma grādos. Tiek piesaukta klimata sasilšana un izmaiņas dabā. Bet še – mūsu pusē arī gana reti pieminēts mākslinieks Arvīds Priedīte un viņa gleznas. Priedīte "eksotiska putna" lomā, šķiet, nonācis sava atturīgā, pat kautrīgā, rakstura dēļ. To viņa personā cildeni papildina pilnīgs lielīga ambiciozuma deficīts. Tas liek atcerēties daudzu garīguma prakses kopēju pamācošos piemērus. Tajos parasti būtisks ir askēta dzīves veids. Arvīds Priedīte tādam pietuvinājies allaž ieturot distanci no ļaužu drūzmas arī bez kādiem Covid 19 impulsiem. Viņa miera osta atrodas Salacgrīvā. Tur bēniņu klusumā arī tapuši izstādes darbi. Tie ir patiesi apbrīnojami, jo meistars ir teicami apguvis senas un filigrānas glezniecības prasmes, kādas tās Eiropā reiz tika iekoptas jau renesanses laikos," saka mākslu pētnieks Jānis Borgs.

Borgs turpina: "Elitāras klases sniegums še apliecina reālistiskas glezniecības tradīciju mūžīgās vērtības. Mikrodetalizētie tēli iezīmēti kā itāļu vai arī Ziemeļu renesanses klasikas citāti un replikas. Tie it kā turpina dzīvot savu seno dižmeistaru iecerēto dzīvi, bet šoreiz savijoties ar Priedītes režisētā laikmeta realitāti. Te notiek iluzora saspēle ar van Eiku, Brēgeli, Leonardo, Botičelli, pop-artu… Tiek pausta it kā grandioza cilvēces attīstības ideja, bet tai pat laikā ar rūgtu ironiju jāsecina ne mazāk vērienīga kultūras degradācija. Mūsu laikabiedri renesanses idilliskajā harmonijā attopas kā ar laika mašīnu ieklīduši vulgāri citplanētieši. Arvīds Priedīte savās gleznās pauž pavisam skaidru filozofiju teju prerafaelītu garā. Proti, – kāds nosacītais ideāls tiek meklēts tālajā spiritualitātes apgarotajā renesansē vai citās vēstures paraugmācībās. Vai pat tikai 18. -19. gadsimta Livonijas zemnieku dzīves idillēs, kuru tēlojumi šeit skaisti ieceļojuši no apgaismības un zinātnes apustuļa Johanna Kristofa Broces dāsnajiem kultūrvēsturiskajiem vērojumiem. To klasicisma miers un pastorālā saskaņa nu stiprina arī Arvīda Priedītes meklējumus humānisma plašajā un pretrunīgajā klaidā. Jo cilvēkzvēra daba nav būtiski mainījusies, neraugoties uz neskaitāmiem zinību un civilizācijas triumfiem. Šādai mākslinieka atziņai ar nemieru un sāpi varam pievienoties teju ikviens. Arvīda Priedītes darbos Eiropas klasika bez liekām ceremonijām sakabināta ping-pongā ar mūsdienu tēliem un problemātiku. Viņa konceptu deklaratīvais asums un konfrontāciju asprātība brīžiem ietiecas it kā plakātmākslas līmeņos. Priedīte caur savu mākslu savieno ļoti attālus laikmetus. Jo viss ir Viens un vienots. Jeb kā Raimonda Paula dziesmā: "…un sākas viss no gala."

Jāpiezīmē, ka Arvīds Priedīte savām brociskajām iestrādēm "etno-popa" jomā rada arī lielisku izvērsumu biznesa pasaulē. Tieši viņš bija tas, kurš radīja un attīstīja populārā restorānu tīkla "Lido" tautisko stilu. Tur viņš sadarbojās kopā ar savu kolēģi un domubiedru Henrihu Vorkali. Veiksmīgais ātro ēdinātavu koncepts latviskā stilā bija kā spēcīga atbilde makdonaldiskajiem standartiem. Rietumos ierasto plastmasā štancēto dekoru vietā Latvija izvēlējās palikt pie unikāla mākslinieku roku darba. Katrs kokgriezums, telpas priekšmets un ikviens gleznojums ir pilnīgi oriģināls. Nekāda mehāniska pavairošana. Tā ir greznība, ko var atļauties tikai ne visai bagātā Latvija."

Izstāde "Skelets skapī" galerijā "Istaba" būs skatāma līdz 10. septembrim.