Vācijā atklāta vērienīga Latvijā dzimušā mākslinieka Johana Valtera izstāde  (1)

Ekspozīciju veido vairāk nekā piecdesmit Johana Valtera mākslas darbi, no kuriem lielākā daļa Latvijā vēl nav bijusi izrādīta.

Izstādi "Starp Latviju un Vāciju. Baltijas mākslinieks Johans Valters-Kūravs" 2. jūlijā Līneburgā svinīgi atklāja Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa, Līneburgas pilsētas mērs Ulrihs Mēdge (Ulrich Mädge), Austrumprūsijas muzeja direktors Dr. Joahims Mēnerts (Joachim Mähnert), kā arī mākslas kolekcionārs un uzņēmējs Pēteris Šmidre, kura kolekcijas darbi veido izstādi. Izstādes kuratore, mākslas vēsturniece Dr. Kristiāna Ābele, viesiem sniedza daudzpusīgu ieskatu mākslinieka Johana Valtera biogrāfijā un mākslinieciskajā darbībā.

"Šogad atzīmējam Latvijas un Vācijas diplomātisko attiecību simtgadi un tā nav sakritība, ka Johana Valtera izstāde ir viens no centrālajiem šīs jubilejas notikumiem. Izstāde sniedz nozīmīgu pienesumu mūsu kopējā vācbaltu kultūras mantojuma izzināšanā, kas turpina pozitīvi veicināt arī mūsu starpvalstu attiecības," izstādes atklāšanā pauda Latvijas vēstniece Skujiņa.

"Man ir tas gods dot iespēju Jāņa Valtera darbiem apmeklēt savu otro dzimteni Vāciju, kurā lielmeistars ir pavadījis lielāko daļu savas radošās dzīves. Man ir sajūta, it kā es būtu pirmo reizi atvedis savus bērnus uz viņu vecvecāku dzimto zemi. Ja ar šo izstādi mums ir izdevies uzburt kaut nelielu tiltu starp divām vēsturiski tuvām tautām vai vienu vēsturiski sadalītu tautu – par to lai spriež zinātnieki – es būšu ļoti gandarīts," atzīmēja kolekcionārs Šmidre.

Izstādes atklāšanā pasaules pirmuzvedumu piedzīvoja latviešu vijolnieces Montas Vērmanes spēlētais skaņdarbs "Gaismēnas", kuru mūziķe komponējusi, iespaidojoties no Johana Valtera mākslas darbiem un dzīves gājuma. Arī pašam gleznotājam mūzika un vijoļspēle ir bijušas tuvas aizraušanās un viņš nereti saviem mākslas darbiem iedvesmu guvis tieši no mūzikas.

Johans Valters dzimis 1869. gadā Jelgavā un tiek uzskatīts par vienu no modernās latviešu glezniecības pamatlicējiem. Pēc pārcelšanās uz Vāciju 1906. gadā pieņēmis pseidonīmu Johans Valters-Kūravs. Savā daiļradē viņš darbojies no 19. gs. beigu reālisma un impresionisma līdz vācu ekspresionismam, katrā no stilistiskās attīstības posmiem radīdams izcilus mākslas darbus.

Vācijas pilsēta Līneburga ir viens no nozīmīgākajiem vācbaltu dzīves un kultūras izpētes centriem Eiropā. Austrumprūsijas muzejā 2010. gadā tika atklāta atsevišķa Vācbaltu nodaļa. Līneburgas Brēmzes mājā (Brömsehaus) darbojas vairākas vācbaltiešu organizācijas un tajā atrodas viens no iespaidīgākajiem vācbaltu vēstures arhīviem. Savukārt Līneburgā bāzētajā "Nord-Ost" institūtā tiek pētīta Baltijas valstu un Baltijas reģiona vēsture.