Dzīres mēra laikā. Intervija ar mākslinieci Daci Džeriņu  (4)

Intervija tapusi sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru.

Smaidīga, sirsnīgi vienkārša un mierīga reizē, māksliniece Dace Džeriņa nekaunas paņemt rokās slotu un noslaucīt putekļus un sabirušās smiltis no sava mākslas darba, kurš, līdzīgi kā citi laikmetīgās mākslas darbi, kas redzami izstādē "Mobilais muzejs. Nākamā sezona", ir bez savām mājām – tāpat kā Laikmetīgās mākslas muzejs bez savas ēkas (Latvija aizvien ir vienīgā valsts Eiropā bez sava laikmetīgās mākslas muzeja). Džeriņa par sevi rada nosvērta cilvēka priekšstatu – nerunā daudz, jo par viņu runā viņas darbi. Tomēr grūti aptvert, ka izstādē redzamie skaistie, atzinību guvušie mākslas darbi, izstādei beidzoties, nereti nonāk krāsnī vai tiek izmesti atkritumu poligonā "Getliņi", jo tos vienkārši vairs nav, kur uzglabāt. Daces Džeriņas darbs "Ceļojošais deju skolotājs" ir ticis eksponēts Latvijā, Čehijā, Itālijā un Slovākijā, taču pēc izstādēm tas ir utilizēts, lai ikreiz izgatavotu no jauna dažādos formātos, jo vienmēr tā transportēšana izrādījusies dārgāka par atkārtotu realizēšanu. Runājām, atrodoties "muzejā bez telpām" jeb brīvdabas izstādē "Mobilais muzejs. Nākamā sezona", kas apmeklētājiem aizvien ir pieejama pastaigām un atrodas bijušās tekstilfabrikas "Boļševička" teritorijā Ganību dambī 30. Līdz pat 29. augustam "Boļševičkas" teritorijā notiek dažādi pasākumi, un šajā izstādē redzams Daces Džeriņas darbs, kas aicina ikvienu ļauties dejas priekiem. Uz platformas ir redzami paraugi ar tango, valša, fokstrota un čačača soļiem, kur katrs apmeklētājs aicināts savā nodabā aizmirsties un iepriecināt sevi ar deju. Savukārt performances tiek organizētas ar mūziku un profesionālu dejotāju paraugdemonstrējumiem. Pati māksliniece šo darbu salīdzina ar izstādes kuratores Solvitas Kreses sacīto: "Tas ir kā dzīres mēra laikā."