Uzsākta parakstu vākšana par Kristiana Brektes sienas gleznojuma aizkrāsošanu  (146)

Jau ziņots, ka Rīgā, Akas ielā 10, uz Rīgas 40. vidusskolas sienas aplūkojams pēc Brektes skices veidots darbs – veltījums izcilajai gleznotājai Džemmai Skulmei. Darba tapšanu organizē fonds "Mākslai vajag telpu". Darbs jau raisījis asas diskusijas sociālajos tīklos.

Parakstu vākšanas iniciatori aicina darbu likvidēt līdz jaunā mācību gada sākumam.
"Skolas sienas gleznojumam ir jābūt harmoniskam, ar pozitīvu saturu, atbilstīgam Latvijas sabiedrības vispārpieņemtajām normām, kā arī jāatspoguļo izglītības mērķi un jānoskaņo skolēni uz mācībām," teikts iniciatīvā.

Parakstu vācēji uzskata, ka Brektes darbs satur bērnu psihi traumējošu tekstu un erotiska rakstura elementus ar nāves, seksualitātes un, iespējams, arī sātanisma mājieniem, kas pārkāpj Latvijas sabiedrības ētiskās normas un "Bērnu tiesību aizsardzības likuma" 50. panta 1. un 2. daļu - aizliegumu bērnam demonstrēt un propagandēt cietsirdīgu uzvedību, vardarbību, erotiku un pornogrāfiju, kas rada draudus bērna garīgajai attīstībai.

"Esam izbrīnīti un sašutuši par Rīgas domē saskaņoto sākumskolas sienas izvēli un šā sienas gleznojuma iespējamo ietekmi uz mazāko klašu audzēkņu garīgo līdzsvaru, uzvedību un mācīšanās motivāciju. Nav arī pieņemams, ka šāds domes lēmums ir noticis bez saskaņošanas ar skolas bērnu vecākiem. Uzskatām, ka šī situācija ir vardarbības akts attiecībā pret bērniem, it īpaši pandēmijas laikā, kad skolēniem jau tā ir problēmas ar trauksmi un bailēm. Esam pārliecināti, ka bērniem ar vājāku nervu sistēmu šādas vizuālās informācijas uztveršana var būt bīstama un veicināt emocionālo traucējumu veidošanos. Nemitīga šādu tēlu vērošana turklāt kavētu arī bērna kauna izjūtas attīstību. Mēs vēlamies, lai Rīgas domes amatpersonas saprastu, ka viņi saņem algu no sabiedrības nodokļiem un kalpo tautai, nevis saviem ieskatiem," teikts vietnē "manabalss.lv".

Iniciatīvas autori uzskata, ka šāda darba izveides uz izglītības iestāžu sienām Rīgas domei noteikti ir jāinformē izglītības iestāde par šādu ieceri un ir jāieklausās sabiedrības viedokļos, sākot ar skolas bērnu vecākiem.

Kā "Delfi" skaidro parakstu vākšanas iniciatīvas rosinātāja Nata Konstantinova, viņa ir atvērta dialogam par mākslu publiskajā telpā. Viņa uzsver – parakstu vākšana ir viņas privātā iniciatīva, kas nenāk no skolas vecāku padomes vai skolas administrācijas. Konstatinova to sauc par sirds kliedzienu par izvēles brīvību, kuram ir pievienojušies vairāk nekā 3000 cilvēku, lai viņos ieklausītos Rīgas pašvaldība.

"Es mīlu mākslu. Pret mākslu nav nekādu pretenziju. Mākslinieks tā redz, tā ir viņa mākslas brīvība. Mēs aizstāvam brīvību, izvēles brīvību, skatītāju brīvību. Nevis mākslas uzspiešanu auditorijai, kura nevar sevi aizsargāt. Neviens neaiztaisa teātra durvis, piespiežot skatītajus skatīties līdz galam to, ko viņi nevēlas. Mākslai ir izveidoti mākslas kvartāli, muzeji, kā arī konkrētam darbam atbilstošas sienas. Mēs cienam mākslu, lai arī māksla ciena mūs. Nevis piespiež un uzbāž sevi, bez vietas un laika izvēles. Citādi tā nav māksla, bet vardarbība," portālam "Delfi" saka parakstu vākšanas iniciatore.

Kā iepriekš vēstīja "Mākslai vajag telpu" pārstāvji, Brekte, iedvesmojoties no Džemmas Skulmes (1925-2019) meiteņu tēliem, kas līdzinās bērnu zīmējumiem un kurus māksliniece savā daiļradē it sevišķi daudz izmantojusi pēdējās desmitgadēs. Viņš ir radījis mākslas darbu "Veltījums Džemmai Skulmei". Izmantojot Džemmas radītos meiteņu tēlus no gleznu sērijām "Atgriešanās" un "Modelis", Brekte turpina naivo estētiku un raugās uz "modeļiem" veidos, kas raksturīgi pašam māksliniekam. Sienas gleznojumu pēc Brektes skices uz ēkas mūra pārnesuši mākslinieki Miķelis Mūrnieks un Kiwie.

Uz gleznojuma ir lasāms Džemmas Skulmes citāts neonā - "Mēs esam kā sliekas, kurām jāirdina augsne".

Kristians Brekte (1981) ir atzīts mākslinieks un scenogrāfs, kā arī pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijā, kopš pērnā gada rudens – arī Glezniecības nodaļas vadītājs.