"Notiek neargumentēta un emocionāla pretreakcija; tā noteikti norāda uz mākslas cenzūru," tā par viedokļu sadursmi ap mākslinieka Kristiana Brektes sienas gleznojumu Rīgā, Akas ielā trešdien, 18. augustā, "Facebook" raksta fonda "Mākslai vajag telpu" pārstāvji. Fonds ir šī darba iniciators un darbs tapis kā veltījums izcilajai latviešu gleznotājai Džemmai Skulmei.
Jau ziņots, ka iepriekš darbs izraisījis diskusijas sociālajos tīklos, bet 18. augustā vietnē "manabalss.lv" uzsākta parakstu vākšana par Brektes darba likvidēšanu.
Fonda pārstāvji raksta, ka reaģējot uz saasinātajiem viedokļiem un nesekmīgajām sarunām ar Rīgas 40. vidusskolas skolēnu vecākiem (tieši uz šai skolai piederīgās ēkas atrodas zīmējums), viņi konsultējušies ar Junga analītiķi un psihoterapijas speciālisti Gintu Teivāni, lai saņemtu neatkarīgu un neitrālu viedokli par to vai tiešām šis darbs ir bērnu psihi traumējošs.
Teivāne savā komentārā fondam pauž: "Zīmējums pats par sevi bērniem nekādas traumas nevar radīt, gluži tāpat kā pasakas, kuras pieaugušie uztver citādi - tieši, bet bērni vairāk ar savu Patību."
"Mākslai vajag telpu" pārstāvji arī vērš uzmanību uz darbā izmantoto Džemmas Skulmes citātu "Mēs esam kā sliekas, kurām jāirdina augsne". Viņi uzsver, tā ir "metafora par pilsonisku, demokrātisku un atvērtu sabiedrību, kur ikviens indivīds ir atbildīgs par savām darbībām, aicinot katru domāt par savu produktivitāti un atbildīgu iesaisti procesos, tādējādi veicinot vispārējās labklājības celšanu sabiedrībā, un tas nekādā veidā nebūtu uzskatāms par psihi traumējošu vēstījumu."
"Mūs ārkārtīgi apbēdina fakts, ka tiek izmantoti tādi apzīmējumi kā "psihi traumējošs", "erotiska rakstura", "sātanisma mājieni", kā arī pat tiek norādīts uz pornogrāfiju, taču netiek skaidrots, kas tieši sienas gleznojumā no šī visa parādās - ir norādīts kādi elementi darbā redzami, bet nav norādīti kuri. Tas vieš sajūtu, ka darbs netiek kritiski patērēts un aplūkots, bet gan notiek neargumentēta un emocionāla pretreakcija. Mūsu rīcībā ir informācija, ka mākslinieka Kristiana Brektes sociālo kontu saturs tiek bloķēts un tiek izņemts no aprites, jo "Instagram" vietne regulāri saņem ziņojumus, ka mākslinieka iepriekš radītie mākslas darbi un kontā izvietotais saturs ir nepiedienīgs un cieņu aizskarošs. Pret mākslinieku tiek vērsta izslēgšanas kultūra, kuru mēs sevišķi nevaram ietekmēt, tādēļ priecāsimies par jebkuru publisku un emocionālu atbalstu no mākslinieku kopienas, jo šī reakcija pavisam noteikti norāda uz mākslas cenzūru," teikts "Mākslai vajag telpu" vēstījumā "Facebook".
Fonda pārstāvji aicina vecākus un ikvienu, kam nepatīk darbs, neaizskart mākslinieku Kristianu Brekti uz ielas vai sociālajos tīklos. It sevišķi, ja līdzās atrodas bērni. "Šāda uzvedība nav nedz atbalstāma, nedz tāda ir jāiedrošina, jo tā ir emocionāla vardarbība," vēsta "Mākslai vajag telpu".
Kā iepriekš vēstīja "Mākslai vajag telpu" pārstāvji, Brekte, iedvesmojoties no Džemmas Skulmes (1925-2019) meiteņu tēliem, kas līdzinās bērnu zīmējumiem un kurus māksliniece savā daiļradē it sevišķi daudz izmantojusi pēdējās desmitgadēs. Viņš ir radījis mākslas darbu "Veltījums Džemmai Skulmei". Izmantojot Džemmas radītos meiteņu tēlus no gleznu sērijām "Atgriešanās" un "Modelis", Brekte turpina naivo estētiku un raugās uz "modeļiem" veidos, kas raksturīgi pašam māksliniekam. Sienas gleznojumu pēc Brektes skices uz ēkas mūra pārnesuši mākslinieki Miķelis Mūrnieks un Kiwie.
Kristians Brekte (1981) ir atzīts mākslinieks un scenogrāfs, kā arī pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijā, kopš pērnā gada rudens – arī Glezniecības nodaļas vadītājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
