Rīgas biržā sadarbībā ar pasaulslaveno Ufici galeriju atklāj itāļu mākslas izstādi  (1)

Kā "Delfi" informē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) pārstāvji, ekspozīcijas centru veido renesanses izcilā venēcieša Tintoreto glezna "Jauna vīrieša portrets", kas Rīgā aplūkojama pirmo reizi.

"Rīgas biržas tēls nenoliedzami saistīts ar Itāliju, kas atspoguļojas arī krāšņajās Venēcijas palaco formās celtajā ēkā. Tāpēc bija skaidra izvēle šo jubileju, gluži tāpat kā savulaik muzeja telpu atklāšanu, iezīmēt ar itāļu kultūras klātbūtni. Pirms 10 gadiem tā bija Berengo studijas stikla objektu kolekcija "Glasstress Riga" un gadu vēlāk – Dmitrija Gutova darbs "Gondola" muzeja ātrijā. Šovasar tā būs laikmetīgās un klasiskās mākslas saspēle "Pašatklāsmē". Izstāde veidota sadarbībā ar pasaulslaveno Ufici galeriju (Galleria degli Uffizi) un nebūtu iespējama bez Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalsta. Pēc 10 gados piedzīvotā pavisam droši varam teikt – mēs un Borisa un Ināras Teterevu fonds esam draugi lieliem sapņiem un lieliem projektiem," teic Mākslas muzeja Rīgas birža vadītāja Daiga Upeniece.

"Mākslas muzejs Rīgas birža ir kultūrtelpa ar augstas kvalitātes zīmogu, un esam pagodināti atkal sadarboties augstvērtīgu izstāžu rīkošanā. Mūsu sadarbības gaitā esam spējuši rīdziniekiem piedāvāt unikālas izstādes "Provansas valdzinājums" (2015) un "Prado 12 raksturi" (2017), tagad varam iepazīstināt Rīgas biržas apmeklētājus ar itāļu mākslu izstādē "Pašatklāsme"," stāsta mecenāte Ināra Tetereva.

Itālijas mūsdienu mākslinieki Omars Galljāni (Omar Galliani) un Lorenco Puljizi (Lorenzo Puglisi) skatītājiem parāda īpaši Rīgas izstādei tapušās lielformāta kompozīcijas, kuru ieceres un māksliniecisko izteiksmes līdzekļu izvēle sakņojas Itālijas glezniecības tradīcijās. Abi meistari jau vairākkārt ir veidojuši kopizstādes Itālijā – Milānas "Museo Francesco Messina" (2018), Neapoles "Pio Monte della Misericordia" muzejā (2017) un Sicīlijas Laikmetīgās mākslas muzejā "Palazzo Riso Palermo" (2016) –, tāpēc projekts Rīgas biržā uzskatāms par mērķtiecīgu viņu radošās sadarbības turpinājumu, vēsta LNNM pārstāvji.

Katrs autors izstādē eksponē septiņus darbus, kuri veido dialogu par viņiem tik svarīgiem esības pamatiem: cilvēka vieta pasaulē, skaistais un vērtīgais, draudi un bailes, drosme un mīlestība. Lai gan Galljāni un Puljizi radošie rokraksti ir krasi atšķirīgi, tos apvieno uzticība Itālijas dižo renesanses meistaru mākslinieciskās patiesības izziņas ceļam, vēsta izstādes veidotāji.

Pašatklāsme un būtiskā meklējumi uzskatāmi dominē Omara Galljāni zīmējumu un gleznojumu sižeta elementu, fona un detaļu mijiedarbes trauslumā un delikātumā. Lorenco Puljizi daiļradē renesanses laikmeta mantojumam ir īpaša loma – viņa pašatklāsme sakņojas parafrāzēs par pagātnes gleznotāju kompozīcijām. Viņa darbos uz monohroma, sulīgi melna fona ar skaudriem, bagātīgiem triepieniem izcelti mākslinieka izvēlēto dižmeistaru kompozīcijās gaismas akcentēti fokusa elementi – sejas, rokas, silueti, tērpu krokas. Abus māksliniekus vieno uzskats, ka pagātnes lielie skolotāji ir neizsmeļams iedvesmas avots gan daiļradē, gan veidā, kā māksliniekam ir jākalpo savam talantam – gluži kā savā laikā to darījis ievērojamais venēcietis Tintoreto (Jacopo Comin, Tintoretto, 1518–1594).

Šī izstāde tiek rīkota ar Borisa un Ināras Teterevu fonda, kā arī Itālijas Republikas vēstniecības Latvijā atbalstu.