Kā vēsta izstādes kuratore, mākslas zinātniece Dace Lamberga, 1920. gadā dibinātās Rīgas mākslinieku grupas biedru Aleksandras Beļcovas, Jāņa Cielava, Ģederta Eliasa, Jāzepa Grosvalda, Jēkaba Kazaka, Eduarda Lindberga, Jāņa Liepiņa, Emīla Meldera, Martas Skulmes, Oto Skulmes, Ugas Skulmes, Niklāva Strunkes, Romana Sutas, Leo Svempa, Erasta Šveica, Valdemāra Tones, Konrāda Ubāna un Sigismunda Vidberga daiļrade atspoguļo radoši izteiksmīgu latviešu mākslas vēstures posmu. Pirmās izstādes kataloga ievadā 1920. gadā jaunie mākslinieki drosmīgi deklarēja: "Mūs vairs neapmierina vienkārša reālās dabas attēlošana. Taisni uz personības parādīšanu iziet šobrīd visas mūsu tieksmes. Ne dabu, objektīvo ārējo dabu, mēs gribam tagad dot savos darbos, bet paši savu individuālo dabu, savu garīgo būtību."
Izstāde atspoguļo Rīgas grupas daiļrades attīstības gaitu, kas saistās ar jauno gleznotāju rokraksta meklējumiem Pirmā pasaules kara laikā, ar 20. gadu kubisma un citu novatorisko virzienu stilistiskajām izpausmēm, kā arī pāreju 30. gadu sākumā uz gleznieciski reālistisku izteiksmes veidu, raksta Lamberga. Mākslas zinātnieks Boriss Vipers 1933. gadā rakstīja, ka "Rīgas mākslinieku grupas izstādes pieder visspilgtākajām parādībām mākslas dzīvē. Grupas māksliniekus vieno stilistisko interešu nenoliedzama kopība, un tomēr katrs no viņiem tai pašā laikā ir saglabājis neatkarīgu individuālu koncepciju. No visiem darbiem dvesmo nopietna, dziļa attieksme pret mākslu. Grupas locekļi nemīl kompromisus, nejūsmo par paviršu modi, nefabricē gleznas vidusmēra pilsoniskai gaumei, bet tiešām strādā, meklē, daudzreiz šaubās un maldās, bet arī bieži vien iznāk no cīņas kā uzvarētāji. Nepārspīlējot varam teikt, ka modernās latvju mākslas pēdējais vārds vispārliecinošāk un vispilnīgāk skan Rīgas grupas izstādēs."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
