Brektes murālis nav drauds bērnu garīgajai veselībai, pauž Tiesībsarga birojs  (193)

Atgādinām, ka gleznojums tapa šā gada augusta sākumā pēc fonda "Mākslai vajag telpu" iniciatīvas. Tas pēc mākslinieka Kristiana Brektes teiktā, ataino četras dievietes, kas tapušas iedvesmojoties no Džemmas Skulmes zīmējumos radītiem meiteņu tēliem. Gleznojumu rotā neona uzraksts ar Skulmes citātu: "Mēs esam kā sliekas, kurām jāirdina augsne". Īsi pēc tā pabeigšanas Brektes darbs raisīja plašas diskusijas sociālajos tīklos par mākslu pilsētvidē, it īpaši uz mācību iestādes sienas, kā arī iebildumus no skolas vadības un skolas audzēkņu vecākus puses. Šī gada 18. augustā portālā "manabalss.lv" tika uzsākta parakstu vākšana iniciatīva "Par "Brektes murāļa" steidzamu likvidēšanu no sākumskolas sienas" atbalstam. Līdz 2021. gada 9. septembra pulksten 12 iniciatīvu ir parakstījuši 4643 atbalstītāji.

Rīgas 40. vidusskolas audzēkņu vecāki ar lūgumu izvērtēt darbu vērsās gan pie Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI), gan tiesībsarga, gan arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei.

Tiesībsarga atbildē teikts: “Brektes darbā kopumā, kā arī atsevišķos tā elementos tiesībsargs nesaskata draudus bērnu garīgajai attīstībai. Konkrētajā mākslas darbā, tiesībsarga ieskatā, nav propagandēts neviens no aspektiem, kas uzskaitīti Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.panta 2.daļa).”

Kā teikt paziņojumā, “bērnu neizpratne par zīmējumu kopumā, atsevišķiem tā elementiem vai nespēja uztvert tā izveides motivāciju un izpildījuma asociatīvo sakarību, nav pietiekams iemesls, lai šo murāli uz skolas sienas aizkrāsotu.”

Tiesībsarga ieskatā, lai mākslas darbs tiesiskā izpratnē varētu tikt uzskatīts par tādu, kas rada draudus bērna garīgajai attīstībai, ir jāpierāda, ka tas ir pretrunā ar sabiedrībā atzītiem pieklājības un morāles standartiem.

Šis pierādīšanas uzdevums varētu būt ārkārtīgi sarežģīts, ņemot vērā dažādu paaudžu un visas sabiedrības kopumā laika gaitā mainīgās gaidas un izpratni par to, kas ir pieņemami un kas nav pieņemami, norādīts paziņojumā.

“Bērniem jābūt pilnīgi sagatavotiem patstāvīgai dzīvei sabiedrībā un jābūt audzinātiem, jo īpaši, miera, cieņas, iecietības, brīvības, vienlīdzības un solidaritātes garā. Primāri tas ir bērnu vecāku uzdevums. Māksla ir sabiedrības ikdienas dzīvē klātesoša, taču spēja kādā mākslas darbā saskatīt un novērtēt mākslu ne katram piemīt,” paziņojumā skaidro tiesībsargs.

Tiesībsarga ieskatā, tas, ka kādai personu grupai kāds mākslas darbs nepatīk, ir pieņemami. Ir arī personu grupas, kurām tas patīk vai kuras ir gluži vienaldzīgas pret to. Taču, vienas vai otras personu grupas ieskatiem par mākslas darbu nevajadzētu veicināt tā cenzūru, kas atbilstoši Satversmē noteiktajam ir aizliegta.

Tiesībsarga birojs komentē situāciju arī no pilsoniskās līdzdalības aspekta, paužot, ka pilsētvides plānošanas jautājumi ir attiecīgās pašvaldības kompetento institūciju ziņā, sniedzot atbilstošus pieļaujamības, vietas izvēles saskaņojumus šīs vides izmaiņām, uzlabojumiem, tostarp arī sienas gleznojumiem uz pašvaldības īpašumā esošām ēkām, lai arī kādu sociāli urbānu funkciju tās pilsētvidē veic.

Paziņojumā uzsvērts, ka pašvaldības ziņā ir arī rīkot publiskas apspriešanas, ja tās kā obligātas noteiktas normatīvajā regulējumā. Citos gadījumos šādu apspriešanu rīkošana ir tikai vienīgi pēc pašas pašvaldības iniciatīvas, arī gadījumos, ja to, piemēram, ierosinājuši iedzīvotāji.

“Latvijas normatīvajā regulējumā nav noteikts, kādam jābūt izglītības iestāžu fasāžu vizuālajam noformējumam, vai arī, kuru personu viedokļi par plāniem šiem noformējumam būtu jānoskaidro. Vēl jo vairāk, nav noteikts, ka uz katras ēkas pilsētvidē, kura veic kādu funkciju, fasādes būtu jāattēlo vizuāli elementi, kas nepārprotami norāda, kāda tieši iestāde šeit atrodas – izglītības, medicīnas, policijas vai kāda cita,” skaidro tiesībsargs.

Nepārprotami gala lēmums šajā jautājumā jāpieņem Rīgas domei, vērtējot arī līdzdalības portālā “ManaBalss,” parakstījušos personu viedokli, kas arī atbilstu labas pārvaldības principam, uzskata tiesībsargs.

Kā iepriekš vēstīja "Mākslai vajag telpu" pārstāvji, Brekte iedvesmojies no Džemmas Skulmes (1925-2019) meiteņu tēliem, kas līdzinās bērnu zīmējumiem un kurus māksliniece savā daiļradē it sevišķi daudz izmantojusi pēdējās desmitgadēs. Sienas gleznojumu pēc Brektes skices uz ēkas mūra pārnesuši mākslinieki Miķelis Mūrnieks un Kiwie.

Drīz pēc gleznojuma atklāšanas pretenzijas pret to pauda gan Rīgas 40. vidusskolas vadība, galvenokārt uzsverot tieši darba iepriekšēju nesaskaņošanu ar to, gan skolēnu vecāki, kas tajā saskatīja negatīvu vēstījumu, tai skaitā sātanisma un pornogrāfijas iezīmes.

Sākoties jaunajam mācību gadam, naktī uz 1. septembri, daļa darba tika sabojāta – vienu no Brektes radītajiem tēliem nomētājot ar rozā krāsu.

Ar lūgumu risināt situāciju Rīgas 40. vidusskolas audzēkņu vecāki vērsušies arī pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM).