Kā "Delfi" informē galerijas pārstāvji, izstādē autore apvienojusi klasiskos glezniecības un teātra scenogrāfijas elementus, radot jaunu un starpdisciplināru vizuālās mākslas pieredzi.
Šī ir līdz šim vērienīgākā Annas Heinrihsones jaundarbu personālizstāde. Izstādes kuratore ir Auguste Petre.
Izstādē ir aplūkojami dažādos medijos tapuši darbi – lielformāta glezniecība, scenogrāfija un objektu jeb lietu teātris – kuri kopumā rada iespaidu par telpu kā dzīvu vidi, kas uzsūc un atpazīst tajā pavadītos brīžus, atmiņas un stāstus. Šoreiz centrālais vadmotīvs ir vēstījums par Annas Heinrihsones vecmāmiņu Vilmu Roess un viņas dzimšanas dienas svinībām.
"Pēdējie divi gadi asociatīvi kļuvuši par laiku, kad viesības un teātra izrāžu apmeklējumi bijuši nepieejami – tie kļuvuši par šīs nesenās pagātnes traumu. Tieši tādēļ izstādē "Vilmas Roess dzimšanas diena, kas beidzās ne tik labi kā bija iecerēts" ir apspēlēta ballītes pēcgaršas un teātra sajūtas tēma, māksliniecei radot telpu, kas atgādina par nupat notikušiem svētkiem. Vai svinības ir notikušas patiešām, vai bijušas tikai fikcija? Vai iepriekšējā vakarā piedzīvotie notikumi ir bijis tikai paša iztēles auglis? Nekonsekventie gleznu un priekšmetu savienojumi Annas Heinrihsones vadībā pārtop par nedalāmu, dzīves paradoksus apliecinošu instalāciju, caur kuru skatītājam ļauts novērot to, kā šis brīdis pārtop atmiņās," raksta kuratore.
Galerijas "Romas dārzs" lielā izstāžu zāle veidota kā stāsta notikuma vieta, kura papildināta ar priekšmetiskām liecībām, kas rada sastingušas izrādes iespaidu. Anna Heinrihsone pilnībā nodevusies galerijas telpas analīzei, sev svarīgu glezniecības tēmu risinot "šeit un tagad".
Kā skaidro kuratore, ikvienam izstādes apmeklētājam "būs iespējams izsekot mākslinieces glezniecībai ļoti svarīgajam konceptuālajam stāstam, novērtēt viņas radīto tēlu sistēmas darbību tās spraigākajā attīstības brīdī. Izstāde "Vilmas Roess dzimšanas diena, kas beidzās ne tik labi kā bija iecerēts" ir vēstījums par sabiedrībā būtiskiem eksistenciāliem jautājumiem, vizuālo naratīvu laikmetīgi risinot glezniecības un scenogrāfijas žanru sadarbībā."
Anna Heinrihsone ir viena no ievērojamākajām Latvijas laikmetīgajām scenogrāfēm un kostīmu māksliniecēm ar starptautisku pieredzi. Kopš 1995. gada radījusi dekorācijas un kostīmus vairāk nekā 90 teātra izrādēm Latvijā, Igaunijā un Krievijā. Paralēli scenogrāfijai regulāri rīko personālizstādes un piedalās glezniecības grupu izstādēs.
Jau vairākus gadus kā savu glezniecības motīvu Anna Heinrihsone izmanto fotogrāfijas no ģimenes arhīva, koncentrējoties uz momentiem, kuros varoņi ir savstarpēji emocionāli tuvi un atbrīvoti.
Kopš 1995. gada Anna Heinrihsone, strādājot kopā ar tādiem ievērojamiem Latvijas režisoriem kā Indra Roga, Viesturs Meikšāns, Aivars Leimanis, Rēzija Kalniņa, krievu režisoriem – Genādiju Ostrovski un Aleksandru Kaļaginu, radījusi dekorācijas un kostīmus Jaunajam Rīgas teātrim, Valmieras Drāmas teātrim, Latvijas Nacionālajam operas un baleta teātrim, Tartu Vanemuines teātrim, Maskavas Dailes teātrim (MHAT) un Novosibirskas operas un baleta teātrim.
Anna Heinrihsone astoņas reizes ir tikusi nominēta "Spēlmaņu nakts" balvai par labāko kostīmu dizainu, un divas reizes – 2000. gadā un 2012. gadā to ieguvusi.
Anna Heinrihsone (1970) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļu (1996). Paralēli scenogrāfijai sarīkojusi 13 personālizstādes un piedalījusies vairāk nekā 30 glezniecības un scenogrāfijas izstādēs Latvijā un ārzemēs. Šobrīd māksliniece strādā pie Džordža Kārsona filmas "GetMeLovedup.com" (Blazebuster Productions) tērpu izstrādes.
Viņas darbi atrodas publiskās kolekcijās – Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (Rīgā, Latvijā), "Swedbank" (Rīgā, Latvijā) un Igaunijas mākslas muzeja "Kumu" laikmetīgās mākslas kolekcijā, kā arī Jāņa Zuzāna mākslas kolekcijā.
Izstāde Liepājā būs skatāma līdz 19. decembrim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
