0-51-GRO_9055
Foto: Didzis Grodzs
Mākslas stacijā "Dubulti" un apkārtnē skatāma mākslai publiskā telpā veltīta izstāde – "Public Encounters: Iesaistīšanās", ko veidojuši divpadsmit maģistrantūras studenti no Londonas Mākslas Universitātes Centrālās Sentmārtinas mākslas koledžas (UAL) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA).

Kā "Delfi" vēsta izstādes kuratore Inga Šteimane, jaunie mākslinieki piedāvā "vēsturiskā monumentālisma kritiku un iesakņojušos tradīciju, tādu kā orientēšanās uz pagātni, triumfālisms vai godināšana, apspriešanu."

Projekts "Public Encounters: Iesaistīšanās" aizsākās šā gada janvārī ar četrām lekcijām un diskusijām, ko organizēja LMA un UAL. Tika runāts par naudu - kas maksā par mākslu publiskā telpā un kāpēc, par monumentu gāšanu, par politiskas mākslas spēku un publiskās telpas iespēju atklāšanu. Vēsturiskie monumenti mūsdienās sastop kritiku dēļ koloniālisma, rasisma vai citu aizskarošu ideoloģiju konteksta (lekcijas un sarunas var noklausīties izstādes ekspozīcijā).

Kā norāda Šteimane, pēdējo divsimt gadu laikā Eiropas pilsētās ir uzstādīti daudzi monumentāli mākslas darbi, kas reprezentē nacionālo valstu kanonus (kultūrā, politikā, vēsturē). Kopš 20. gadsimta vidus notiek eksperimenti ar publiskās mākslas formu, bet laikmetīgie uzdevumi izvirza priekšplānā publiskās mākslas saturu (ko vēstī māksla publiskā telpā?).

Ideoloģijas, kas vēl nesenā pagātnē formēja mākslu publiskā telpā, tādas kā nacionālais romantisms, sociālisma utopija, patērnieciskuma progress vai kopš 20. gadsimta beigām - multikulturālisma hegemonija, ir zaudējušas pašsaprotamību. Publiskā telpā eksistē daudz neskaidru vīziju par tagadni un nākotni. Mākslai publiskā telpā rodas jauna sintētiska valoda, skaidro kuratore.

Foto: Didzis Grodzs

Jaunie mākslinieki projektā "Public Encounters: Iesaistīšanās" spriež par to, kas varētu un kas nevarētu būt māksla publiskā telpā. Viņi cenšas orientēties sociālajos, politiskajos un estētiskajos kontekstos, lai veidotu laikmetīga monumentālisma formu un saturu. Darbos izskan pieminekļu tradīcijas kritika un publiskās mākslas šaurā tematiskā piedāvājuma kritika. Tie aktualizē liberālas diskusijas kultūru un indivīda brīvību pašdefinēties.

Visus izstādes darbus ietekmējis konceptuālisms, kā arī dažādas citas tradīcijas - vēsturiskie monumenti (Meļehina, Geiduka, Balašova), abstraktā māksla (Daukšte, Rumpe, Maragkaki, Čena), reklāma (Goldi, Šterna, Čena, Rumpe, Jū Šao Lo, Buka), urbānās subkultūras (Kanti, Goldi, Buka, Meļehina), komiksi (Balašova, Goldi), tradicionālā kultūra (Jū Šao Lo, Daukšte, Geiduka), relāciju (attiecību) estētika (Kanti, Maragkaki) un politiskais aktīvisms (Šterna, Čena, Meļehina, Maragkaki).

Projekta iniciatori un jauno mākslinieku konsultanti ir mākslinieks un viens no maģistra programmas "Post" vadītājiem Kristaps Ancāns (LMA), Centrālās Sentmārtinas mākslas koledžas Mākslas programmas vadītājs Alekss Šadi (Alex Schady) un mākslinieks, asociētais lektors Marks Halsons (Marc Hulson, UAL). Projekta kuratore - Mākslas stacijas "Dubulti" vadītāja Inga Šteimane.

Foto: Didzis Grodzs

Marks Halsons norāda: "Mūsu studenti meklēja veidus, kā mēs no jauna definējam publiskās mākslas lomu, ja tās galvenā funkcija vairs nav pieminēt vai godināt. Laikā, kad galerijas tiek slēgtas uz ilgu laiku un fiziska piekļuve mākslas darbiem ir ierobežota, iespējams, ir likumsakarīgi pievērst uzmanību mākslai publiskā telpā. Kristaps Ancāns uzsver, ka Londonas Mākslas Universitātes Centrālā Sentmārtinas mākslas koledža un Latvijas Mākslas akadēmija ir sadarbojušās programmā, kas pievēršas paralēlajai un atšķirīgajai publiskās mākslas tradīcijai abās valstīs. Šie pasākumi mainīja katras iestādes ierastos publiskās mākslas un vēsturisko notikumu kontekstus.

Visi izstādes darbi ir pirmpublicējumi un mākslinieki tos realizējuši Latvijā, kur daži ieradās pirmoreiz. Darbi aplūkojami Mākslas stacijā "Dubulti" un tās apkārtnē. Kristīne Daukšte, Liene Rumpe, Laura Šterna, Zemina Čena (Zemin Chen) un Džeimss Kanti (James Canty) strādāja ārtelpā pie Dubultu stacijas, Olga Meļehina, Eleni Maragkaki, Katerina Geiduka, Lorena Goldi (Lauren Goldie) un Elīne Buka - Mākslas stacijā "Dubulti". Jū Šao Lo instalācija skatāma uz stacijas un viena pasažieru vilciena stiklotajām daļām, bet Viktorijas Balašovas minimenti atrada vietu ne vien Mākslas stacijā "Dubulti", bet arī veikalos Dubultu prospektā 11 un 18, viesnīcā "Kurši", restorānā "Kinza House" un Aspazijas mājā Dubultos. Pēc izstādes atklāšanas Latvijā mākslinieki dodas uz Londonu, kur realizēs darbus Granarī laukumā (Granary Square) pie Londonas Mākslas Universitātes Centrālās Sentmārtinas mākslas koledžas no 1. līdz 11. oktobrim.

Mākslas stacija "Dubulti" ir Eiropā vienīgā profesionālā izstāžu zāle, kas atrodas funkcionējošā stacijā. Projekts īsteno sabiedriskās telpas pārklājfunkcionalitāti. Mākslas stacija "Dubulti" veido labāko Latvijas mākslinieku personālizstādes un konceptuālus projektus, pievēršot uzmanību mākslas darba un skatītāja dialogam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!