“Kur manas kārtis kritušas" ir atmiņās un emocijās balstīts kultūrvēsturisku un sociopolitisku liecību kārtojums, kas pievēršas pieredzētajam, pārprastajam un iztēlotajam. Sekojot nosaukumā ietvertajam pieteikumam, izstāde ietver sevī to nejaušību, likteņa un apstākļu sakritību, kas noteica lietu kārtību “neuzvarētajā” desmitgadē – deviņdesmitajos, kas vēl joprojām ir šeit.
Aizgājušā gadsimta pēdējā desmitgade postpadomju Baltijas teritorijā bija radikāls pārmaiņu laiks – reibonis politiskajā, sociālajā un ekonomiskajā sfērā, kuru, no vienas puses, pildīja nacionālā pacilātība, no otras puses – bailes, nedrošība un apjukums. Intensīvs pārmaiņu periods, kurā neskaitāmās dzīves jomās noritēja atjaunošanās un pārdefinēšanās procesi. Vienlaicīgi ar jaunās valsts koncepcijas ieviešanu reālajā dzīvē rodas dīvaina paralēlā pasaule un noteikumu apiešana. Visu bija jāiepazīst un jāpatērē, kultūras laiktelpa ņirbēja neorganizētā haosā, nekādu karšu, ceļa norāžu un navigācijas rīku, tā vietā – valdīja postmodernismam piemītošs vienlaicīgums, mainība un konteksta un pēctecības trūkuma izraisīta "miglainība". Jaunā valsts un “jumts”, finanšu piramīdas, kukuļi un viltojumi, reivi un banketi, viegla peļņa un vardarbība, ēnu ekonomika un augoša plaisa starp latviski un krieviski runājošajiem vietējiem, dažādu garīgu prakšu un ideoloģiju uzplaukums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
