Hermanis Ničs (Hermann Nitsch, 1938) 1960. gados veidoja radikālo 20. gadsimta mākslas kustību – Vīnes akcionismu. Rituāli un pārradīšana ir viena no būtiskākajām autora daiļrades sastāvdaļām. Arī latviešu mākslinieces Andas Lāces darbos un performancēs vērojami rituāla un atkārtojuma elementi. Niča darbībā viņu saista monumentalitāte, rituālais un tas, kā performances laikā top paliekoši objekti – gleznas, kas ietver spēcīgu enerģiju, kura raisījusies, sasaistot rituālu ar gleznošanas procesu. Tomēr māksliniece saglabā analītiski kritisku skatījumu uz Vīnes klasiķa darbību un veikumu. Ar līdzīgu vērojumu Anda Lāce vēršas gan pret sevi, gan citiem, gan Latvijas sabiedrību kopumā ar visiem šā brīža procesiem, pētot cilvēkmīlestības trūkumu vai tā neīstu tēlojumu un pakļaušanos nepatiesiem pūļa praviešiem.
Performances “Grūti nošķirt, vai tā ir orģijas apjoma liekulība vai patiesi visi te pēkšņi kļuvuši labāki” laikā Anda Lāce Doma laukumā radīs jaunu mākslas objektu, darbojoties ar sūkļu figūrām un krāsām. Māksliniece strādās uz lielas plaknes, kas vērsta pret Latvijas Radio ēkas centrālo monumentālo portālu, kura zelminī atrodas figurālā kompozīcija – pārticības un labklājības alegorija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
