Kā atgādina izstādes veidotāji, Ance Vilnīte ir viena no spilgtākajām jaunās paaudzes māksliniecēm, kas šobrīd studē Vizuālās komunikācijas nodaļā Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņa pamanīta gan ar dažādiem tēlniecības darbiem, gan fotogrāfijām, gan performancēm, piemēram, "Rīgas Fotomēnesī", izstādē "Academia" u.c.
Ance Vilnīte par izstādi stāsta: "Mans tētis teica, ka viņa tēvs viņam ir kā Dievs. Viņš tā teica, jo opītis patiešām bija neticami gaišs cilvēks, bet es domāju, ka daudziem tēvi ir līdzīgi ierastajam Dieva priekšstatam, jo tie nav īsti fiziski klātesoši. Un tomēr dziļi sirdī ļoti gribas ticēt, ka kaut kur ir tāds Dievs Tēvs debesīs, kas Tevi ļoti mīl. Reiz mans tētis laboja terasi un piedzēries no visas sirds raudāja, ka gribētu visu pasauli salāpīt, bet nevar visiem palīdzēt. Pēc tam noraudājies darba drēbēs aizmiga pie māsas gultas. Es domāju, ka Dievs nav kaut kur, bet tepat cilvēkos, un cilvēcība ir mūsu debesis. Un manā tētī bija ļoti daudz Dieva. It kā visu mūžu var pēc kaut kā ilgoties, bet varbūt viss, kam jābūt, jau ir. Vajag vienkārši redzēt."