Fotogrāmatā "Dominiks Gedzjuns. 1956–1961" skatāmas 137 krāsu un melnbaltas fotogrāfijas no preses fotogrāfa Dominika Gedzjuna četrdesmit darba gados tapušā fotoarhīva, sniedzot izvērstu ieskatu 20. gs. 50. gadu beigu un 60. gadu sākuma Latvijā. Grāmatas sastādītāji ir Toms Zariņš un grāmatas dizaina autors Aleksejs Muraško.
Poļu izcelsmes latviešu fotogrāfs Dominiks Gedzjuns (1918–1998) bija viens no pirmajiem Latvijas fotožurnālistiem pēc Otrā pasaules kara. Fotogrāfa karjera sākās 1946. gada oktobrī, kad viņš kļuva par fotoreportieri laikrakstā "Cīņa". Kopš 1954. gada Gedzjuna fotogrāfijas publicēja regulāri izdotajos atklātņu komplektos, kā arī reprezentatīvajos fotoalbumos "Padomju Latvijas 15 gadi" (1955), "Dzintarzeme Latvija" (1960), "Rīga" (1961), "Rīga, Jūrmala, Sigulda" (1963), "Padomju Latvija" (1965) u. c. Kā stāsta izdevēji, Latvijas skatu fotografēšana kļuva par radošās darbības sfēru, kurā Gedzjuns izpaudās īpaši aizrautīgi — braucienus pa dažādām Latvijas vietām viņš apvienoja ar atvaļinājumiem, līdzi ņemot sievu un trīs meitas. Kopš 1966. gada Gedzjuns strādāja Latvijas PSR Teātra biedrībā, kur viņa pamatuzdevums bija Andreja Upīša Latvijas PSR Valsts akadēmiskā drāmas teātra (tagad Latvijas Nacionālais teātris) un Valsts Rīgas Operetes teātra darbības dokumentēšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
