'Purvīša balvai 2023' nominētas Vilnīte, Vernere un Kraule-Kūna

Šoreiz izvērtētas izstādes un mākslinieku darbi, kas bija apskatāmi laika posmā no 2021. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim.

2021. gada ceturtajā ceturksnī Purvīša balvai nominētas:

Nominācijas pamatojums: "Ances Vilnītes izstāde ir atkailinošs stāsts par viņas attiecībām ar tēvu alkoholiķi, kas plašākā kontekstā liek domāt par postpadomju valstu alkoholisma problēmu, kā arī par iemesliem, kas noveduši pie tā, ka tik daudzām Latvijas ģimenēm ir līdzīga pieredze. Izstāde kopumā skatāma kā instalācija, kurā veiksmīgi integrētas dokumentālas fotogrāfijas no Ances bērnības, glezniecības darbi, priekšmeti, kas palikuši, kad tētis jau aizgājis, tam visam kopā veidojot miglainu nošķīrumu starp dokumentalitāti un fikciju un kļūstot no personīga stāsta par mūsu visu kopīgu pārdzīvojumu.

Uzskatu, ka nomināciju pamato Ances spēja un drosme sava tēta tēlā iekodēt vientulības, izolētības, atsvešinātības un dzīves monotonuma sajūtu, pielaist skatītāju tik tuvu traumai un vienlaikus arī neizmērojamajai mīlestībai, ka kļūst neērti un nedaudz pat kauns," izvēli skaidro Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.

Nominācijas pamatojums: ""O" – apbrīnas nopūta, riņķveida kustība, ekstāzes elsas. Šajā izstādē Sabīnes Verneres ilgstošā refleksija par ķermeni šķietami sasniedz savu kulmināciju. Erotisms, ko sagaidāmi izstaro mākslinieces darbi, šoreiz sevišķi nepārprotami atsaucas uz antīko priekšstatu par erōs kā alkām atjaunot zaudēto pilnību, saplūstot vienā ar citu. Līdz ar fantāziju par šādu saplūsmi autore skaudri artikulē tās nolemtību neveiksmei: ja arī mītiskā pilnība kādreiz ir pastāvējusi, mūsu acu priekšā drīzāk paveras tās drupas. Ambivalenci, ko rada nepiepildāmā tieksme, paspilgtina daļēja robežu izpludināšana starp cilvēcisko un dzīvniecisko, sievišķo un vīrišķo, ķermenisko un tehnoloģisko.

Izcilā izstādes scenogrāfija vārda vistiešākajā nozīmē kļūst par darba daļu: pakļaujot gleznojuma uztveri gaismas stara riņķošanai, tā kāpina neērtuma sajūtu, ko pauž mākslinieces pētītais neomulīgais ķermeniskums. Bagātīgā satura un smalki izkoptās formas produktīvais līdzsvars padara Sabīnes Verneres izstādi par spilgtu mākslas notikumu gada pēdējos mēnešos," uzskata filozofs Igors Gubenko.

Nominācijas pamatojums: "Šķiet, ka šī ir viena no retajām pēdējā laikā redzētajām tik ļoti ietilpīgām personālizstādēm. Protams, ja to var saukt par personālizstādi. Izteikti personiskais stāsts par konkrēto periodu ir ieguvis objektīva vērojuma apliecinājumu, izgaismojot atsevišķus problēmjautājumus, kam regulārajā izstāžu dzīvē, vismaz Latvijas galvaspilsētā, neatrodas vieta tīri fiziskā izpratnē. Regulāru izstāžu vai mākslas projektu realizācijas, kas apskata nesenās pagātnes mākslas parādības, interpretē tās un dod iespēju vēl dzīvajiem autoriem būt par šī procesa sastāvdaļu, ir gaistoša prakse, kas bez patstāvīgas telpas – piemēram, Laikmetīgās mākslas muzeja, – vienkārši pazūd," savu viedokli pauž Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 6 vizuālās mākslas notikumus, un to vidū bija arī Jāņa Šneidera izstāde "IBIDEM" galerijā "LOOK!", Sandras Krastiņas personālizstāde "Viena vienīgā vienība" galerijā "Māksla XO" un Arņa Balčus fotogrāmata "Nākotne pieder nākotnes cilvēkiem".

Organizatori arī atgādina, ka no 2021. gada 1. janvāra darbu sākusi jauna "Purvīša balvas 2023" ekspertu darbu grupa šādā sastāvā: LNMM izstāžu kuratore kuratore Līna Birzaka-Priekule, kuratore un "Kim?" laikmetīgās mākslas centra programmas direktore Zane Onckule, kuratore un mākslas zinātniece, LMA Maģistrantūras vadītāja Antra Priede, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofs Igors Gubenko.

"Purvīša balva" dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Septīto "Purvīša balvu" 2021. gada jūnijā saņēma Amanda Ziemele par izstādi "Kvantu matu implanti".

"Purvīša balvas" konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA "Alfor".