Izstādei tapuši divpadsmit gan lielformāta, gan mazās formas darbi akrila tehnikā, tos papildina skulptūra un video projekcija. Kā "Delfi" informē Lipkes memoriāla vadītāja Lolita Tomsone, darbus iedvesmo un caurvij paša mākslinieka personīgā pieredze dzīvojot pie Daugavas, Ķīpsalā. Salas vidusposmā pie Ģipša fabrikas ir vieta, kur gan vasarā, gan ziemā Daugavā iegremdējas tie, kuriem tas ir nepieciešams un dzīve bez ūdens ir neiespējama. Tā ir arī pašam māksliniekam. Visbiežāk peldētājus neredz, tomēr tie pamanās atstāt pēdas aiz sevis, kas liek nojaust, ka tie tur bijuši. Šo vietu gleznotājs ir nodēvējis par Peldētavu."
"Ķermeniskā, tīri fizioloģiskā upes sajūta vedina tālāk - Daugava, ūdens un atgriešanās Latvijā ir tēli, kas veido kompozīcijas un apvieno spriedzi ar plūstošu mieru un klusumu. Darbi, kas ne vienmēr pakļaujas verbālam aprakstam vai paskaidrojumam, vilina tos piedzīvot klātienē. Vidvudam apzinātais ir poētisks un estētisks, bet vēl vairāk viņu saista neapzinātais - meditatīvais, sakrālais un mūžīgais," vēsta Tomsone.