Villa Aurora kopš 1621. gada piederējusi augstdzimušajai Ludovisi dzimtai, bet 2018. gadā to mantoja prinča Nikolo Bonkompajni Ludovisi (Prince Nicolò Boncompagni Ludovisi) atraitne, amerikāņu aktrise, žurnāliste un nekustamā īpašuma attīstītāja Rita Dženreta jeb princese Rita Bankompanji Ludovisi pēc precībām. Villa nonākusi strīdu un tiesu krustugunīs starp atraitni un viņas miruša vīra dēliem no pirmās laulības.
Ekskluzīvā īpašuma pirmā izsole notika šā gada 18. janvārī un tās sākumcena bija 471 miljons eiro. Lai gan tika prognozēts, ka Villa Aurora kļūs par pasaulē dārgāko pārdoto savrupnamu, izsole izgāzās, jo nepieteicās neviens interesents. Plānots, ka atkārtoti villu mēģinās pārdot šī gada aprīlī, sākumcenu samazinot par 20%.
Pati ēka ir arhitektūras un vēstures piemineklis, tās teritorijā ir vairākus gadsimtus izkopts dārzs, tomēr tā galvenā mākslinieciskā vērtība ir 16. / 17. gadsimta gleznotāja Karavadžo veidotais griestu gleznojums. Tajā redzami trīs antīkie dievi Jupiters, Neptūns un Plutons, gleznojuma centrā ir pasaule, bet ap to – zodiaka zīmes. Pastāv uzskats, ka Karavadžo antīko dievu sejās ir iemūžinājis pats sevi. Gleznojums tapis 1597. gadā, laikā kad ēkas īpašnieks bija intelektuālis, diplomāts, mākslas un zinātnes atbalstītājs Kardināls Frančesko Maria del Monte (1549–1627). Sienas gleznojums tika atsegts 20. gadsimta 60. gados.
Ēkā atrodas vēl kāds itāļu baroka šedevrs – gleznotāja Guerčino freska, kurā redzama dieviete Aurora kaujas ratos. Pateicoties šim darbam villa ieguvusi savu nosaukumu. Tāpat villas pircēja īpašumā nonāks Marijas Antuanetes vēstules, kā arī itāļu renesanses ģēnija Mikelandželo skulptūra, kas atrodas īpašuma dārzā un citas vēsturiskas vērtības. Tiesa, jau šobrīd zināms, ka ēkas nākamajam īpašniekam remontā būs jāiegulda ap 11 miljoniem eiro.
Mākslas mīļotāji jau pauduši viedokli, ka nams būtu jāatpērk Itālijas valdībai un tam būtu jākļūst publiski pieejamam. Kopumā 38 000 cilvēku ir parakstījuši petīciju, kurā aicina valsti iesaistīties šajā nekustamā īpašuma darījumā.
Karavadžo (1571-1610) ir viens no ietekmīgākajiem itāļu baroka māksliniekiem, kurš lielākoties gleznoja reliģiska satura darbus. Karavadžo bija ne tikai revolucionārs baroka laika mākslinieks, bet arī pretrunīga personība, kura dzīvē netrūka kaislību, slavas, atkarību un neprāta. Nozīmīgākie Karavadžo darbi ir "Neticīgais Toms", "Svētā Mateja aicinājums", "Judīte un Holoferns", "Madonna un čūska", "Svētais Hieronīms", "Narciss" un citi.