Izstādes darbi, kas tapuši īpaši izstādei Rīgā, veido stāstus par mākslinieces bērnību un jaunību. Katrs darbu cikls veltīts noteiktām atmiņām – par pirmo mīlestību, skolas gaitām, dārza darbiem, kopā pavadīto laiku ar ģimeni – mammu, tēti un māsām. Šīm atmiņām, ko māksliniece centusies dokumentēt savos mākslas darbos lai tās neizbalē laika gaitā, īpaša nozīme ir šobrīd, kad joprojām daļa viņas ģimenes atrodas Ukrainā, kur noris karadarbība.
Māksliniece ir izkopusi savu, atpazīstamu stilizācijas manieri – rada skulpturālus veidojumus un stilizētas figūras, kas ir gan iztēles augļi, gan simbolizē un atveido noteiktus tēlus, notikumus vai dzīvē sastaptas personas. Autore strādā gan ar monohromu lineāru zīmējumu, gan košiem krāsu salikumiem, savos darbos izmanto porcelānu, akmens masu un mālu.