LLMC izstāde 'Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules' būs skatāma Viļņā

Izstāde, kas 2020. gada nogalē bija skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā, izceļ neērtās, noklusētās tēmas Baltijas un Austrumeiropas reģionā un pievēršas sarežģītajam 20. gadsimta mantojumam un tā ietekmei uz šodienas realitāti, raksta Latvijas Laikmetīgās mākslas centra pārstāvji.

30. aprīlī pulksten 13 Nacionālās Mākslas galerijā būs skatāma mākslinieces Zuzannas Hercbergas performance, kas iepazīstinās ar izstādē skatāmā darba "Brīvprātīgās par brīvību" galvenajām varonēm. Šis darbs ir veltīts Polijas un Latvijas ebreju sievietēm, kas piedalījās Internacionālajās brigādēs Spānijas pilsoņu karā (1936–1939), lai vērstos pret galēji labējo un antisemītisko ideoloģiju ekspansiju Eiropā. Pēc performances notiks arī citu izstādes mākslinieku vadīta ekskursija. Pieteikšanās: edukacija@ndg.lt .

"Līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā, pagātne Austrumeiropā ir atgriezusies, miljoniem cilvēku no kaut kā tāla pārvēršoties par šodienas katastrofu. Iebrukums, kas aizsākās jau 2014. gadā Krimā, Luhanskā un Doņeckā, starptautisko sabiedrību ar laiku atstāja vienaldzīgu, taču tagad tas ir eskalējis situācijā, kas skar visu pasauli. Šis karš visvairāk satrauc Austrumeiropu, atdzīvinot daudzus klusumus, neizdziedētas brūces un atmiņas par totalitāro pagātni," raksta izstādes veidotāji.

"Par pagātnes laiku mēs esam ieraduši domāt caur nacionālās vēstures prizmu – caur selektīviem un nogludinātiem, nevis daudzskaitlīgiem un pretrunīgiem stāstījumiem, kas komentē arī ikdienas norises. Vēstures neērtā puse bieži tiek atstāta fonā un tās vietā tiek stāstīti mierinoši stāsti, kas uzsver pozitīvu vēstījumu un problēmu pārvarēšanu. Izstāde "Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules" pievēršas neērtajiem un bieži noklusētajiem pagātnes aspektiem Baltijā un Austrumeiropā – vardarbīgiem konfliktiem, traumatiskiem zaudējumiem un to nospiedumiem šodienā, kas saistīti ar nacionālistiskajiem un komunistiskajiem režīmiem, koloniālismu un nesenām karadarbībām, balansēšanu starp izdzīvošanu un sadarbošanos ar režīmu, un veidiem kā postpadomju sabiedrības sadzīvo ar pagātnes ēnām."

Izstādē piedalās mākslinieki no trim Baltijas valstīm, Ukrainas, Polijas, Somijas un Nīderlandes. Viņu darbi pievēršas notikumiem un pieredzēm, kas bieži ir aizmirstas vai ignorētas un izslēgtas no oficiālās vēstures, gan aicinot ieklausīties individuālos dzīvesstāstos, gan izzinot plašākus kultūras atmiņas slāņus. Kāda ir šo stāstījumu vieta tagadnē? Kā mēs tos varam integrēt savā vēstures izpratnē? Ko tie maina uztverē par apkārtējo pasauli?

Tiecoties pārvarēt lokālās un nacionālās robežās, izstāde aicina domāt par attiecībām starp šīm sarežģītajām vēsturēm, to iespaidu un klātbūtni šodienā caur kopīgas vēstures perspektīvu – veidojot dialogus, meklējot sakarības un veicinot solidaritāti starp dažādām neērtajām vēsturēm, kas bieži uztvertas savstarpēji izslēdzošās vai konkurējošās pozīcijās.

Sākotnēji, Rīgā izstāde tapa projektā "Izzināt sarežģīto pagātni", kas pievērsās jautājumiem par neseno pagātni un tam, kādu iespaidu šī pagātne atstājusi uz šodienu Baltijas reģionā un tā kaimiņvalstīs. Izstādes turpinājums Viļņā ir daļa no šī projekta ģeogrāfiska un institucionāla paplašinājuma – ar nosaukumu "No sarežģītās pagātnes uz kopīgu nākotni"

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs to veido sadarbībā ar Nacionālās mākslas galeriju Viļņā, OFF-Biennāli Budapeštā, Lodzas mākslas muzeju un Malmes mākslas muzeju Eiropas Savienības programmas "Radošā Eiropa" ietvaros. Šis projekts pievēršas jautājumiem, kas saistīti ar pagātnes un šodienas samezglotajām attiecībām, alternatīvām pieejām auditorijas iesaistē, mākslas mediācijā un starpdisciplinārās sadarbībās.