Mākslinieki, galeriju īpašnieki, kuratori un izstādes dalībnieki devās uz Krievijas paviljonu paust savu nostāju pret karu.
Ukrainas aktieris Aleksejs Judnikovs sniedza dažas minūtes ilgu performanci pie Krievijas paviljona pirms viņu aizveda policija. Tomēr mirkli vēlāk viņš atgriezās, tērpies melnā no galvas līdz kājām un uz gurniem uzliktu masku, kas līdzinās Krievijas prezidenta Vladimira Putina sejai.
Pēc tam, kad mākslinieki atsauca savu dalību Venēcijas biennālē, Krievijas paviljons šogad ir tukšs, tomēr to apsargā policija, lai mazinātu protestu iespējas.
Netālu atrodas arī Ukrainas mākslinieku izveidota instalācija "Piazza Ucraina" ("Ukrainas laukums"), kur laukuma centrā ir smilšu maisu tornis, bet apkārt - attēli ar Ukrainas mākslinieku darbiem, kurus Krievijas sāktā kara dēļ Venēcijā nevarēja nogādāt.
Biennālē ir arī Ukrainas paviljons, kurā apmeklētājiem apskatāma tēlnieka Pavlo Makova "izsīkuma strūklaka", kur piramīdas veida skulptūrā ūdens plūst pa vairākām piltuvēm, veidojot bezgalīgu kustību.
No sestdienas, 23. aprīļa, Venēcijas biennāle būs atvērta skatītājiem. Pērn tā tika atlikta pandēmijas dēļ. Līdz novembrim apskatāmajā mākslas biennālē 80 nacionālo paviljonu vidū ir arī Latvijas paviljons - mākslinieču dueta Skuja Braden veidotā ekspozīcija "Selling Water by the River" jeb "Tirgot ūdeni upes malā".
Biennāles galvenais pasākums ir "The Milk of Dreams" - izstāde ar vairāk nekā 1500 darbiem, kurus radījuši 213 mākslinieki no 58 valstīm.
Venēcijas mākslas biennāle norisinās reizi divos gados un ir uzskatāma par vienu no senākajiem un ievērojamākajiem notikumiem starptautiskajā profesionālās mākslas dzīvē, kurā regulāri piedalās aptuveni 90 valstis no visas pasaules. Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999. gada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
