Kā "Delfi" informē izstādes kuratore Zane Onckule, īpaši Rīgai Daiga Grantiņa ir apkopojusi savā praksē izkopto skulpturālo leksiku un tai radnieciskos elementus, prezentējot vietai piesaistītus pārradītus un jaunradītus darbus. "Lauka telpa" piesaka virzību uz vairāk simbolisku autores daiļrades lasījumu, nomainot akcentus no procesā balstīta radošā darba uz tādu, kas sakņojas prāta fiksējumos jeb "redzēšanā".
Šajā ekspozīcijā mākslinieces iztēles vīzijas izkārtojušās iedomātā diagonālā līnijā, kas apņem visu plašās telpas perimetru. Deviņu skulptūru-tipoloģiju turpinājumā tiek zīmēti, izzīmēti un ieklāti laukumi, iekustinot ritmu, izceļot objektu rakstus un to formu ornamentalitāti. Ar zāles centrā integrētu augšupvērstu tēlniecisko elementu – "torni" no ekspozīcijas "Saules suns", kas tika prezentēta Latvijas paviljonā Venēcijas 58. starptautiskās mākslas izstādē 2019. gadā, – Grantiņa nododas telpiskā un tēlainā paplašinājuma iespējām, raksta Onckule.
"Kā bezgalīgas kustības pinums "Lauka telpa" uzsūc radīšanas garu un savērpjas ar pieredzēto. Daudzveidīgo materiālu izmantojums un to kombinācijas uzrāda interesi saskarties un būvēt attiecības ar citādi neredzamo un neskaidro. Izstādes materialitāte izriet no formas un necaurredzamības apvienošanās metaforiskā un materiālā līmenī. Atsedzot lietu stāvokli, nevis to lietišķību, "Lauka telpa" ir strukturāla un caurlaidīga, telpa jūtu sfērā, telpa kā brīva forma," vēsta izstādes kuratore.
Turpinot apcerēt nemateriālo, sadarbībā ar komponistu Rafaelu Roginski (Raphael Rogiński) radīta izstādi pavadoša neredzama skaņas struktūra. "Vadoties pēc Grantiņas skulpturālajiem pierakstiem, Roginskis tos pārvērš skaniskās vibrācijās, kas turpina "Lauka telpas" kompozicionālo līniju, vienlaikus ļaujot attālināties no pieķeršanās redzamajai sfērai un atverot jaunu dimensiju kopīgai saspēlei. Roginska skaņu celiņam ir neatkarīgs formāts, tas dzīvo pats savā vidē – kā koncerts, kā performance, kā priekšnesums radio," skaidro Onckule.
Daiga Grantiņa dzimusi 1985. gadā Saldū (Latvija), ieguvusi izglītību Hamburgā (Vācija), strādā un dzīvo Parīzē (Francija). Nozīmīgāko personālizstāžu vidū: "Atem, Lehm" galerijā "GAMeC" (Bergamo, Itālija, 2021), "What Eats Around Itself" Jaunajā muzejā (New Museum, Ņujorka, ASV, 2020), "Saules suns" 58. Venēcijas biennālē (Latvijas paviljons, Venēcija, Itālija, 2019), "TOLL" Tokijas pilī (Palais de Tokyo, Parīze, Francija, 2018), "Pillars Sliding off Coat-ee" Kunstverein in Hamburg apvienībā (Hamburga, Vācija, 2017).