Līdz ar Latvijas okupāciju 1940. gadā padomju vara atcēla Purvīti no mākslas muzeja direktora amata, bet gadu vēlāk vācu okupācijas vara viņu atkal atjaunoja darbā. Savu pēdējo lielo personālizstādi Rīgā viņš sarīkoja 1942. gadā, bet divus gadus vēlāk, kad padomju karaspēks atkal tuvojās Rīgai, mākslinieks kopā ar sievu Karolīnu un audžumeitu Mariannu izlēma pamest Latviju. Sev līdzi uz Vāciju viņš bija ieplānojis ņemt arī lielu daļu radīto mākslas darbu, kas glabājās gan viņa sievas vecāku mājās Jelgavā, gan noliktavā Kazarmu ielā Rīgā.
Kā sarunā ar "Delfi" norāda LNMM speciālists, mākslas zinātnieks Eduards Dorofejevs, šodien trūkst drošticamas informācijas par Purvīša darbu kolekcijas faktisko apjomu. Lielākā daļa darbu visdrīzāk gājusi bojā Jelgavā bombardēšanas laikā. Tomēr ir liecības par kastēm, kuros bijuši Purvīša darbi, un kuru transportēšana uz Vāciju bija uzticēta firmai "Schenker", kas tolaik palīdzēja pārsūtīt iedzīvi daudzām bēgļu ģimenēm. Taču līdz Purvīša ģimenes mājvietai Vācijā šis sūtījums tā arī nekad nenonāca.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
