Izstādē eksponētos darbus iedvesmojusi Gauja, bet Siguldas daba un vide ir tikai impulsu radītājs. Tās nav Gaujas senielejas ainavas, bet gan abstrakti pārdomu brīži, māksliniekam esot saiknē ar savu līdzgaitnieci – upi Gauju, raksta izstādes veidotāji.
Par izstādes koncepciju mākslinieks raksta: "Gauja – mana nabassaite. Metafora, kuras pavadā un sazobē es izdzīvoju savu fiziskās un mentālās, emocionālās sajūtas satvaru. Šī ainava – fenomens, kas cilvēku un dzīvo būtni, kā tādu, būtiski skar. Un tomēr, tā, šķiet, nepakļaujas nekādām definīcijām, vienīgi filosofiskā apsvērumā tā varētu atklāt savu patiesību. Definēt ainavu – Gaujas ainavu – tad jāsāk ar šī jēdziena saikni ar vidi un pasaules eksponēšanu. Gaujas vides inspirētas vizuālas ainavas – mani subjektīvo emociju pārnesumi, ne tiešas, reproducētas diagrammas un naratīvi."