LET_24657073
Foto: LETA
Jau no sestdienas, 28. maija, apmeklētājiem Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā izstāžu zāle būs pieejama izcilā latviešu ainavista Vilhelma Purvīša darbiem un biogrāfijai veltīta izstāde. Īsi pirms atklāšanas, "Delfi" bija iespēja ielūkoties vērienīgajā mūsu glezniecības pamatlicēja darbu ekspozīcijā.

Izstāde "PURVĪTIS" ir veltījums glezniecības meistara 150 gadu jubilejai. Izstāde būs skatāma no 28. maija līdz 9. oktobrim. Izstādes kuratore – Aija Brasliņa.

Ar 2021. gada novembrī UNESCO Ģenerālās konferences 41. sesijā pieņemtu lēmumu Vilhelma Purvīša 150. jubileja ir iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā 2022. gadā.

Foto: DELFI

Ainavistam veltītā jubilejas retrospekcija aptver dažādu daiļrades periodu darbu izlasi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma – lielākā saglabājušos mākslinieka gleznu un grafiku kopuma, ko papildina eksponāti no Liepājas un Tukuma muzeju kolekcijām un vairākām privātkolekcijām – Belēviču ģimenes, Andra Kļaviņa, Zuzānu un citām.

Nacionālās ainavu glezniecības izveidotājs un vērienīgākais modernizētājs Vilhelms Purvītis (1872–1945) ir atzīts par vienu no galvenajām personībām Latvijas 20. gadsimta pirmās puses vizuālajā mākslā, norāda izstādes veidotāji. 19. un 20. gadsimtu mijā meistarīgo sniega un agra ziemeļu pavasara gleznotāju ievēroja Pēterburgā, Parīzē, Minhenē, Berlīnē, Vīnē un citos Eiropas mākslas centros. Pazīstamākais Baltijas modernās mākslas pārstāvis līdzvērtīgi iesaistījās ainavas žanra jaunajās pārmaiņās, gūstot panākumus ārzemēs, autoritāti Rīgas mākslas dzīvē un turpmāk nemainīgi augstu statusu Latvijas mākslas pasaulē.

Kā raksta Aija Brasliņa, eiropeiskā latviešu klasiķa vārds Latvijas mākslas vēsturē un sabiedrības priekšstatos ir kļuvis par vienu no nacionālās identitātes simboliem. Poētisku arhetipu veidā "purvītiskie" tēli, motīvi un noskaņas saglabā savu klātbūtni mūsu ainaviskās vides izjūtā un redzējumā. Gleznotāja radīto dzimtās ziemeļnieciskās dabas koptēlu, tāpat kā klasiski komponēto Latvijas ideālo ainavu gadalaiku mijā, mēdz uztvert kā nacionālās ainavas kanonu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!