Gunārs Cīlītis (1927–2007) – gleznotājs vai grafiķis? Šādu jautājumu uzdot izstādes kuratore Ilze Putniņa. Viņa raksta - pats Cīlītis domāja un juta sevi kā gleznotāju, tas bija svarīgāk par visu pārējo, bet vienmēr gadījās kas tāds, kas aizveda sāņus. Tomēr, lai kas tas nebūtu – zīmējums, leļļu filmas tēls, neliela karikatūra, grāmatas vai žurnāla ilustrācija – katram mākslas darbam tika veltīta uzmanība kā tajā brīdī būtiskākajam.
No 1957. gada Gunāra Cīlīša vārds bieži parādījās zem ilustrācijām žurnālos "Zvaigzne" un "Dadzis", taču gleznošanai laika joprojām bija par maz. "Cīlītim kabatā vienmēr bija ideju varianti uz lielākiem vai mazākiem papīra gabaliem, sērkociņu kastītēm un salvetēm, kā arī nežēlīgi nokavēti iesniegšanas termiņi, bet redaktoram uz galda liktā zīmējumu mape nokaitēto situāciju mirklī mainīja. Vienīgi padomju laika poligrāfija, redzot saplūdušo un zudušo līniju smalkumu un papīrā iesūkušās košās krāsas, nevienu profesionāli nevarēja gandarīt," raksta kuratore.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
