Kā vēsta izstādes veidotāji, tā ataino prāta nemieru un domu kņadu, kas rodas brīdī, kad mākslinieks zīmē. Izstādē māksliniece uzdod jautājumu – kā tiekties pēc visa un iet plašumā, nezaudējot konkrētu fokusu? Cik daudz prāts ikdienā uzņemto informāciju patur un cik daudz laiž projām?
Izstādes centrā ir tušas zīmējuma tehnikā realizēts lielformāta darbs, kurā autore attēlo brīvu domu lidojumu un zīmē visu, kas ienāk prātā. Prātā mītošās domas ieguvušas dažādas vizualizācijas formas, kas pārvērtušās tēlos. Lai arī darbs rezultējas vienotā kompozīcijā, autore izmanto improvizācijas paņēmienu, kur katrs uzzīmētais laukums un līnija ir impulss nākamajam zīmējumam. Centrālo lielformāta zīmējumu izstādē māksliniece turpina galerijas telpā. Izstādi papildina arī paplašinātās realitātes objekts. "Mēs esam pieraduši ilustrāciju redzēt noteiktā formā – grāmatā, animācijas filmā, sienu gleznojumā u. tml. Manā izstādē domas brīvība nav ieliekama rāmī, bet iet "pāri robežām". Izstādē apskatāmie darbi ir mans "domu izvirdums". Zīmētais ataino nemierīgo mākslinieka prātu," saka Kristīne Martinova.
"Brīdī, kad mākslinieks ar zīmuli pieskaras papīram, nelielajā gaisa telpā starp zīmuli un virsmu kopā vienā burbuļojošā mākonī saspiedušās idejas, vīzijas, tēli, notikumi… Tie katrs kā bumbiņa loterijas mašīnā var materializēties "īstajā lozē" un nonākt uz papīra, bet var arī palikt šaurajā pudeles kaklā un cerēt, ka tiem nebūs lemts izgarot. Jaunās grafiķes un ilustratores Kristīnes Martinovas lielformāta zīmējums "Es gribu visu" ir ļaušanās mākslinieka domu matērijai un iztēlei, tās plūdumam ar skaisto un neglīto. Bez pašcenzūras un šaubu kārtībniekiem, kas sašķiro iztēli derīgajā un nederīgajā, pirms tā vēl nonākusi uz papīra," par savas kādreizējās studentes izstādi saka Latvijas Mākslas akadēmijas docente ilustratore Rūta Briede.
Kristīne Martinova 2020. gadā absolvējusi maģistrantūru Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas apakšnozarē. Bakalaura studiju laikā Tekstilmākslas apakšnozarē Kristīne saprata, ka viņu aizrauj dažādu raksturu tēlu zīmēšana, veidojot intuitīvas un sapņainas kompozīcijas. Pēc bakalaura studijām ilustrācijas pamatus apguvusi, studējot pie Rūtas Briedes Grafikas apakšnozarē.
Martinova lielu nozīmi piešķir iztēles brīvībai, un tas ir galvenais instruments ilustrēšanas procesā. 2019. gadā tika publicētas pirmās trīs grāmatas ar Kristīnes Martinovas ilustrācijām – Arno Jundzes stāsts "Šušnirks un pazemes bubuļi" ("Zvaigzne ABC"), Ilmāra Šlāpina dzejoļu krājums "Es nemāku komatus" ("Neputns") un islandiešu autora Andres Snaija Magnasona grāmata "Zilās planētas stāsts" ("Liels un mazs").
2020. gadā Kristīnes debija tika nominēta Starptautiskajai Jāņa Baltvilka balvai kategorijā "Jaunaudze". Savas ilustrācijas prasmes māksliniece izmantojusi arī starpdisciplināros projektos, piemēram, veidojot scenogrāfiju Liepājas leļļu teātra izrādei "Ziemassvētku vecīšu dumpis". Liepājā, ART+ papildinātās realitātes aplikācijā, ir apskatāms apskaņots trīsdimensionāls objekts "Neofeodālisma vēstnesis", veidots pēc Kristīnes ilustrācijas. Tas pats tēls ir atnācis ciemos un stāv pie galerijas "Istaba" ieejas durvīm.
"Es gribu visu" ir Kristīnes Martinovas pirmā personālizstāde. Izstāde ir viens no zīnu un mazo izdevēju festivāla "Sābrs" notikumiem. Jūlijā galerijā "Istaba" sāks darboties arī jauno ilustratoru veikals.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
