Līdz 1941. gada vasarai Cēsīs bija saliedēta ebreju kopiena, kuru veidoja apmēram 200 pilsētas un apkaimes pagastu iedzīvotāji. Kad 1941. gada vasarā padomju okupāciju nomainīja nacistiskā okupācija, Latvijā sākās holokausts. Jūnija beigās dažas Cēsu ebreju ģimenes, cerībā izdzīvot, bēga uz Padomju Savienību, tomēr vairums palika savās mājās. Augusta sākumā Cēsīs un citviet kādreizējā Cēsu apriņķī dzīvojošos ebrejus arestēja un augustā noslepkavoja mežā pie Niniera ezera, apraka turpat izraktā bedrē. Daži no tiem, kas bija aizbēguši uz Padomju Savienību, izdzīvoja, bet uz dzīvi Cēsīs nekad vairs neatgriezās, vēstures traģēdiju atgādina objekta kuratore Elīna Kalniņa.
Vides mākslas darba autori mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo atklāj: "Objekta mērķis ir ievietot ebrejus atpakaļ tagadnē, vēsturē un Cēsu ikdienas dzīvē, ļaujot viņu piemiņai atgriezties pie savām kādreizējām mājām. Darbu veido betona skulptūras. Tās ir novietotas dažādās Cēsu pilsētas ielās, kur pirms holokausta dzīvoja ebreji. Par katras skulptūras prototipu ir kļuvis tagadnē dzīvojoša cēsnieka ziedots apavu pāris. Katra cilvēka apavu ziedošana ir solidarizēšanās ar cietušajiem. Apavi ir ne tikai zīme, kura apzīmē kāda prombūtni, jo ir tukši, bet tie vienlaicīgi liek domāt par klātbūtni, jo ierodoties mājās, noaujam savus apavus. Esi sveicināts, aizmirstais!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
