Marija Luīze Meļķe darbā "Idejas kā sunītim" mudina cilvēkiem dalīties savās pārdomās, bet darīt to no suņa perspektīvas: "Dažbrīd cilvēkam gadās apmaldīties savu ideālu, vērtību un uzskatu mezglos tā, ka kļūst grūti atbildēt uz būtiskiem jautājumiem – nav saprotams, kas ir vienlaikus taisnīgā un patiesā atbilde, kad jāņem vērā tik daudz apstākļu un konceptu. Šāds apjukums var itin kā paralizēt cilvēka sajūtas un domāšanu, gribas labāk atsvešināties, nekādus ietilpīgus jautājumus neaiztikt. Bet ir veidi, kā atgūt kustēšanās spējas, arī neaizbēgot prom pavisam."
Darbā "Idejas kā sunītim" kustības atgūšanai tiek pielietots viegls absurds un perspektīvas maiņa, ko izraisa mākslinieces veidotā situācija izstādes telpā. To paredzēts uztvert tik nopietni, cik katram pašam nepieciešams; kā māksliniece norāda: "Reizēm vienkārši gribas piedzīvot kaut ko neikdienišķu, un ar to ir gana."