Kā vēsta muzeja pārstāvji, izstādē eksponētajās mākslinieces gleznās krāsas izpaužas kā muzikāls vēstījums, kustība, skrējiens, vilinājums, deja, lidojums, un ietver arī saskarsmi ar pasaules aktualitātēm. Tās netieši vai pastarpināti risinātas krāsu salikumos un gleznu kompozīciju ekspresijās. Autores iztēle ietiekusies arī virtuālu noskaņu vidē, savukārt gleznu nosaukumi atspoguļo meditatīvus vērojumus.
Raksturojot mūzikas un vizuālās mākslas attiecības autore norāda: "Daudzi mūziķi atzīst, ka, skanot klasiskai mūzikai visdažādākajās interpretācijās, tā viņu uztverē spēj vizualizēties arī neparastās krāsu kompozīcijās. Mūzika mūs var priecēt, iedvesmot, satraukt, aplaimot un skumdināt, liekot izjūtām bagātīgi un emocionāli atspoguļoties mūsu ikdienā, bet melodiskie skaņu ritmi var asociēties arī ar vārdiem dzejā, ar smaržām ziedos, ar pieskārieniem attiecībās. Krāsa un skaņa ir kā vēl viena dimensija, kas palīdz kļūt redzīgākam, atvērtākam un savās vērtībās stiprākam."