Mākslinieki, kuru darbi iekļauti izstādē, kā arī paši kolekcionāri Irina un Māris Vītoli tiek uzskatīti par "atmiņu arheologiem", kas ar lielu rūpību atsedz personīgo un kolektīvo atmiņu slāņus, atklājot ar tagadni savijušos pagātni.
"Izstādē iekļautie autori ir smēlušies iedvesmu no personīgās atmiņas, ģimenes arhīviem, vietējās dzīves un kultūras, vides, sociālās dinamikas un (mākslas) vēstures," saka izstādes kuratore Eda Tūlberga. "Šīs poētiskās izpausmes atklāj attiecības ar dažādiem pagātnes slāņiem, norādot, ka atmiņa nekad nav neitrāla. Starppaaudžu un starpreģionu dialogi rosina mūs uztvert atmiņas daudzveidīgo funkcionēšanu, tās sociālo ietekmi, kā arī nosacītās un sarežģītās saiknes starp laiku un vēstījumu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
