No šī gada 3. februāra līdz 2025. gada 12. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas otrā stāva kreisā spārna zālēs būs skatāma jauna ekspozīcija "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991", kas vēsta par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā. Izstādi papildina astoņi videostāsti ar izstādē pārstāvētajiem māksliniekiem un kultūras darbiniekiem. Rakstnieks Osvalds Zebris katram autoram veltījis eseju, bet mākslinieks Kristaps Kalns iemūžinājis interviju varoņus fotogrāfijās. Trešajā stāstā – mākslinieks Andrejs Kalnačs.
Raksts publicēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.
Saruna ar mākslinieku Andreju Kalnaču iesākas ar atsauci uz kino un arī noslēdzas ar kino. Runājot par spilgtākajām asociācijām, kas viņam saistās ar Atmodas laiku, Kalnačs piemin nesen redzēto dokumentālo filmu "Sorokin trip" par rakstnieku Vladimiru Sorokinu. "Tur ir aina, ka rakstnieku sagaida Rietumberlīnē, vēl ir mūris, vēl tie laiki. Un draugi viņu sagaida ar "Berliner Kindl" alus pudeli. Lūk, tas man ir brīvās pasaules simbols. Labu cigarešu smarža, picēriju aromāts uz Berlīnes ielām un šis alus." Runa ir par 1988. gadu, kad latviešu mākslinieku grupa devās uz Berlīni, kur notika pamanītā un plaši apspriestā izstāde "Rīga – latviešu avangards". Diez vai viņi tur sastapa Sorokinu, bet alus gan bija tas pats un arī Berlīne – aizvien tā pati.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
