Raksts publicēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.
Uz 1985. gada 22. marta "Literatūras un Mākslas" vāka redzami divi jaunie mākslinieki – Sandra Krastiņa un Edgars Vērpe. Abi skatās tieši fotogrāfa Andreja Granta kameras objektīvā, abu sejas ir kā tādi "iņu" un "jaņu" simboli – no vienas puses seja gaiša, teju balta, no otras – izzūd tušas melnā ēnā. Intervijas virsraksts: "Vārds jaunajiem", tās ievadā Laima Slava par abiem raksta: "Gleznotāji no tās paaudzes, par kuru pašlaik labprāt raksta un par kuru strīdas, sācies viņu atbildības laiks. Pirms trim gadiem pabeigta Mākslas akadēmija. Aug bērni. Katrā nozīmīgā izstādē parādās viņu darbi. Tos vienmēr ievēro. Sandras Krastiņas kompozīcijās – te nepierasti zemās un garās, te vertikāli izstieptās, te nelielās un kvadrātiskās – suģestē uzdotie jautājumi. Vairāk ar jūtām, nekā prātu risināmi. Ko nozīmē "balti klāt galdu"? Kas ir "svētki"? Kas ir "bailes"? Kas ir "darbs"? Kas ir "diendusa"? Ko nozīmē "ņemt"? Tajos ir kaut kas no stūraina pusaudža neaprēķināmajām kustībām, savu patību izzinot, līdz ar nespēju pašsaprotami un ērti iekļauties pasaules norisēs."1
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!