Rīgā tiks atklāta Andra Kaļiņina laikmetīgās mākslas izstāde 'Baltā zāle'

Kā "Delfi" informē izstādes veidotāji, tā būs pēc kārtas otrā izstāde "TUR_telpas" ziemas izstāžu ciklā "No aukstuma gaismā" un piedāvās jaunradītas gleznas, kuras iedvesmojusi mākslinieka interese par muzeoloģiju un glezniecības materialitāti visdažādākajos tās aspektos. Izmantojot visu "TUR_telpu" kā mākslas instalāciju, Kaļiņins izvietojis savas gleznas abstrahētas mākslas vēstures muzeja telpas ietvarā un ļaujas rotaļīgi apspēlēt veidu, kā strukturēti Eiropas muzeji un tajos eksponētie mākslas virzieni. Ievērojamo Eiropas mākslas muzeju apmeklējumu laikā Kaļiņinu allaž īpaši interesējušas iespaidīgās glezniecībai atvēlētās telpas. Šīs zāles kā tempļi krāsai un glezniecības procesam uz mākslinieku atstājušas lielu iespaidu. Savai kārtējai personālizstādei viņš izveidojis gleznu instalāciju, kas vienlīdz lielā mērā atsaucas gan uz muzeoloģiskām tēmām, gan mākslas virzieniem vēstures ritmā. Kaļiņins īpaši izceļ robežšķirtni starp laiku pirms un pēc apgaismības – starp laikmetiem, kad dievišķais kā vienīgais gaismas avots ar savu spozmi apslēpj apgaismības atsegto potenciālu, kad gaisma pārtop daudzšķautņainā realitātē, ko tehnoloģiski un zinātniski aprakstījuši Johans Volfgangs fon Gēte un Īzaks Ņūtons. "Baltajā zālē" Kaļiņins paralēli gleznu ekspozīcijai izmanto iespēju apcerēt gaismas, krāsas, atspīduma un absorbācijas iedarbi vienlaikus hiperreālā un abstraktā kontekstā.

Andra Kaļiņina glezniecību var raksturot kā tās vieliskuma iemiesojumu. Angļu termini "color" un "paint" skaidri nošķir nozīmes, kuras latviešu valodā apvienotas vienā vārdā – "krāsa". Kaļiņina metode ir ļaut, lai roku vada pati krāsa, atkarībā no sava specifiskā caurspīdīguma, biezuma, spīduma, krāsas noturības un nosaukuma. Gleznas veidols tādējādi tiek reducēts līdz līmenim, kurā vēstījums ir uzticēts krāsas īpašībām. Mākslinieks šādi apiet tiešu interpretāciju, šo uzdevumu atstājot audeklu izmēru un to telpiskā izvietojuma saspēlei.