No šī gada 3. februāra līdz 2025. gada 12. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas otrā stāva kreisā spārna zālēs ir skatāma jauna ekspozīcija "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991", kas vēsta par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā. Izstādi papildina astoņi videostāsti ar izstādē pārstāvētajiem māksliniekiem un kultūras darbiniekiem. Rakstnieks Osvalds Zebris katram autoram veltījis eseju, bet mākslinieks Kristaps Kalns iemūžinājis interviju varoņus fotogrāfijās. Astotajā stāstā – modes dizainere un māksliniece Ingrīda Drāzniece.

Raksts publicēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.

Modes māksliniece Ingrīda Drāzniece ir no tiem nevienaldzīgajiem, dzīvē mūždien ieinteresētajiem cilvēkiem, kuri nekautrējas sacīt ko domā, paust attieksmi un viedokli. 80. gadu vidū viņas veidotā tērpu kolekcija "Perestroika" tika atzīta par labāko Tallinas Modes dienās, – trāpīgi izmantojot padomju režīma vizuālos simbolus, tika panākts oficiālajai ideoloģijai pilnībā pretējs efekts. Šī bija mode, kas vēstīja par pārmaiņām un par baltiešu prasību pēc savas brīvības. Un ideja par brīvību drīz kļuva par modes lietu. Vaicāta, kuras personības bija viņas autoritātes pirmsatmodas laikā, Ingrīda Drāzniece nešaubīdamās nosauc Māru Zālīti, Viktoru Avotiņu un Džemmu Skulmi. "Kāpēc? Jo viņi bija aktīvi, nestāvēja malā. Tāpēc izjutu viņus kā savus domubiedrus. Tas bija svarīgi."

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit