Kā "Delfi" vēsta galerijas pārstāvji, izstādes nosaukums radies sarunas rezultātā. Sākotnēji nenozīmīgais teikums pārvērties jautājumā, kuram atbilde nu jau skatāma vizuālā valodā, izstādes formātā. Jautājums ved dažādās pārdomās. Māksliniecēm tās ir divas atšķirīgas sajūtas, kā rezultātā apvienotas abas pieejas un dažādās tehnikas – keramika un grafika.
Objekti izstādē rada nojausmu par kādas kartes, laukuma robežām. Formas veidotas no vairāku laukumu kopuma, kas veidoti no akmensmasas. Rodas sajūta, ka kāds laukums spīd vairāk, kāds mazāk. Katrs spīd citādi, atkarībā no kāda leņķa uz to skatāmies, kā mākslinieces to pamanījušas, izmantojušas un attīstījušas tālāk. Grafiskā forma un laukuma spīdums ir kā atsauce uz grafīta materiālu, kuru slāņojot uz papīra var iegūt "līdzīgu" efektu. Eksperimentu rezultātā autores vēlējušās saprast cik lielā mērā ir iespējams šo grafīta sajūtu pārnest uz keramikas materiālu, kādas sajūtas tas rada, transformējoties citā formātā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
